Uzreiz vairāku apstākļu – siltumu nesošas gaisa temperatūras, augstu gāzes cenu un zema pieprasījuma pēc gāzes Āzijas reģionā – kopums ir ievērojami mazinājis enerģētiskās krīzes spiedienu uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai gan visi riski ne tuvu vēl nav novērsti.
Tērē mazāk, nekā gaidīts
Vairāku desmitgažu laikā siltākais laiks janvārī, kāds, atbilstīgi Maxar Technologies prognozēm, Eiropā saglabāsies līdz pat 2023. gada pirmā mēneša beigām, ir mazinājis enerģētiskās krīzes triecienu, kas mocīja ES dalībvalstis un kopumā Eiropu mēnešiem ilgi, raksta aģentūra Bloomberg. Lai gan siltie laika apstākļi izraisa klimata problēmas, šoziem tas ir kļuvis par ieguvumu Eiropas valstīm, kuras cīnās ar "graujošu dzīves dārdzības krīzi, kura novedusi pie rēķinu pieauguma par elektroenerģiju un inflācijas".
Aģentūra, atsaucoties uz Maxar un Weather Company prognozēm, vēsta, ka gaisa temperatūra Vācijā un Francijā vismaz līdz otrdienai, 17. janvārim, vērtējama kā 2–5 grādus pēc Celsija skalas augstāka nekā tādā pašā posmā vidēji pēdējo desmit gadu laikā. Līdzīga situācija gaidāma arī Lielbritānijā, kur 2022. gads bija siltākais visā novērojumu vēsturē. Tāpat norādīts, ka ASV janvārī ir gaidāma laika apstākļu uzlabošanās, situācija kļūs "komfortablāka" arī Ķīnā – pasaules lielākajā gāzes importētājvalstī, bet Japānā šā gada pirmajā mēnesī ir iespējams "temperatūras uzliesmojums".
Galvenā uzmanība publikācijā tomēr veltīta Eiropai, uzsverot, ka ir piedzīvots straujš pavērsiens no zemas temperatūras decembra sākumā, kuras dēļ pastāvēja satraukums par to, ka Eiropas dabasgāzes krātuves
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 17. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!