Niecīgais samazinājums
Vācijas domnīcas Agora Energiewende apkopota informācija liecina, ka pagājušajā gadā 28 ES dalībvalstu elektroenerģijas ražotāji bija "vainojami" pie 3,479 miljardiem tonnu ogļskābās gāzes (oglekļa dioksīda jeb CO2) nonākšanas Zemes atmosfērā. Lai arī pēdējos gados šis rādītājs pārstājis samazināties, tas ir jūtami mazāks nekā 2008. gadā, kad elektroenerģijas ieguves rezultātā atmosfērā nonāca 4,149 miljardi tonnu ogļskābās gāzes. Galvenais izmaiņu cēlonis ir akmeņogļu izmantošanas samazināšana (desmit gadu laikā elektroenerģijas ieguve akmeņogļu spēkstacijās ES samazinājusies no 482 līdz 324 teravatstundām) un atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanas pieaugums (no 662 līdz 1051 teravatstundai).
Minētajā laika periodā nav būtiski mainījies atomelektrostacijās (samazinājums no 845 līdz 829 teravatstundām), gāzes elektrostacijās (samazinājums no 714 līdz 614 teravatstundām) un arī lignīta jeb brūnogļu elektrostacijās (no 345 līdz 300 teravatstundām) saražotās elektroenerģijas apmērs. Sandbag uzskata, ka atjaunojamā enerģētika (ieskaitot hidroenerģētiku) desmit gados ir palielinājusi savu daļu ES elektroenerģijas ražošanā no 21% līdz 32%, bet akmeņogļu daļa samazinājusies no 15% līdz 10%. Lignīta elektrostaciju daļa tikmēr samazinājusies nebūtiski – no 11% līdz 9%. ES lignīta elektrostaciju radītie ogļskābās gāzes apjomi 2017. gadā arī pirmoreiz pārsniedza akmeņogļu elektrostaciju radītos ogļskābās gāzes apjomus – 336 miljoni pret 334 miljoniem tonnu atbilstīgi Sandbag datiem. Pērn šie rādītāji savukārt bija attiecīgi 325 miljoni un 313 miljoni tonnu, lai gan vēl 2012. gadā pastāvēja jūtams akmeņogļu pārsvars – 504 miljoni pret 378 miljoniem tonnu ogļskābās gāzes.
ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma (EU Emissions Trading System, EU ETS), kura apkopo datus par aptuveni 45% siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu ES (rūpniecību, enerģētiku, aviāciju), min nedaudz citus skaitļus, tomēr arī EU ETS secina, ka 2017. gadā lignīta elektrostacijas ES pirmoreiz kļuvušas par lielākām vides piesārņotājām nekā akmeņogļu elektrostacijas. Atbilstīgi šīm aplēsēm 2018. gadā no lignīta elektrostacijām atmosfērā nonāca 341 miljons, bet no akmeņogļu elektrostacijām – 291 miljons tonnu ogļskābās gāzes. Tiek lēsts, ka desmit gadu laikā akmeņogļu elektrostaciju radīto izmešu atmosfērā apjoms ES samazinājies par 35,6%, kamēr lignīta elektrostaciju – tikai par 7,6%, turklāt elektroenerģijas ražošana šajās elektrostacijās samazinājusies par attiecīgi 38% un 14%. Lignīta elektrostacijas EU ETS ietvaros arī atzītas par otru lielāko izmešu atmosfērā radītāju aiz rūpniecības, kuras daļa ir 40%.
Valda nekonkrētība
Latviju šis jautājums gan neskar, jo mūsu valsts ir viena no tām septiņām ES dalībvalstīm, kurās ogļu spēkstacijas elektroenerģijas iegūšanai netiek izmantotas. (Šo valstu vidū ir arī Igaunija, kuras enerģētikā būtiska loma atvēlēta degslāneklim.) Te gan jāuzsver, ka no elektroenerģijas ieguves struktūras un izmaiņām tajā ir atkarīgs, vai ES spēs sasniegt vienu no savām prioritātēm – kaitīgo izmešu atmosfērā samazināšanu par 40% (salīdzinot ar 1990. gadu) līdz 2030. gadam. Turklāt ir izskanējuši publiski aicinājumi koriģēt šo mērķi un palielināt rādītāju līdz 50% vai 55%.
Kopējo mērķu sasniegšanai katra ES dalībvalsts izstrādā savus nacionālos enerģētikas un klimata plānus (National Energy and Climate Plans, NECPs), un uzmanība ir vērsta uz atteikšanos no visa veida ogļu (gan akmeņogļu, gan lignīta) izmantošanas elektrostacijās. Vairākas ES dalībvalstis – Austrija, Dānija, Francija, Itālija, Īrija, Portugāle un Somija – ir nolēmušas pilnībā atteikties no ogļu izmantošanas ne vēlāk par 2030. gadu, bet visbiežāk ātrāk – tā Austrijā ogles elektrostacijās vairs neizmantos pēc 2020. gada, bet Francijā – pēc 2021. gada. Savukārt vēl trīs valstis – Slovākija, Zviedrija un no ES aizejošā Lielbritānija – ir paziņojušas par līdzīgiem nodomiem, taču nav tos apstiprinājušas ar oficiāliem lēmumiem un nav iekļāvušas konkrētus ogļu elektrostaciju slēgšanas termiņus savos nacionālajos plānos.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 4. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
trusis nejaukais
eksis