Ziņojuma Ēnu ekonomika pasaulē: ko mēs esam mācījušies pēdējos 20 gados? autori ir SVF Āfrikas departamenta ekonomists Leandro Medina un Lincas Keplera universitātes (Austrija) pētnieks Frīdrihs Šneiders; darbs ir nozīmīgs ar to, ka aprēķinu veikšanai izmantota 1990. gadā parādījusies un vēlāk attīstību piedzīvojusī metodoloģija ēnu ekonomikas aplūkošanai. Autori izmanto datus par naudas pieprasījumu (Currency Demand Approach) un MIMIC modeli (saīsinājums no angļu valodas Multiple Indicators Multiple Causes, burtiski – Vairāki rādītāji, vairāki cēloņi), kura ietvaros tiek pieņemts, ka ēnu ekonomikas pastāvēšanu un izaugsmi nosaka uzreiz vairāki cēloņi un ka izmaiņas ēnu ekonomikā rada vairākus efektus laikā. Papildus tiek ņemti vērā arī tādi rādītāji kā nodokļu slogs, regulatoru noteiktie ierobežojumi, ekonomiskās brīvības indekss, bezdarba līmenis un citi.
Jāpiebilst, ka ēnu ekonomikas aprēķināšanai tiek izmantotas vairākas metodes – gan tiešās (aptaujas, auditi), gan netiešās (izmanto statistiskas datus). Savukārt MIMIC modeļa variants ļauj izsekot ēnu ekonomikas dinamikai laikā. Ekonomisti atzīst, ka neviena no metodēm nav uzskatāma par pilnībā precīzu un metodes ļauj novērtēt tikai ēnu ekonomikas pārmaiņu virzienu un pieauguma vai samazinājuma aptuvenos mērogus. Precīzāka ēnu ekonomikas apjoma noteikšanai nepieciešama apjomīga uzņēmumu datu analīze, kas ir dārgs un sarežģīts process. Tajā pašā laikā aizvien biežāk tiek pieļauts, ka tieši balstīšanās uz MIMIC modeli ļauj iegūt realitātei vistuvākos rādītājus, tāpēc ir iespēja, ka metodoloģija, kas izmantota šajā SVF pētnieku darbā, perspektīvā kļūst par SVF standarta metodoloģiju.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 27. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!