Turklāt Eiropas Savienības (ES) mērogā ir pasludināts visai ambiciozs mērķis – tuvāko 30 gadu laikā Eiropai jākļūst par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Lai to sasniegtu, ir paredzēts īstenot Eiropas zaļo kursu, kas ir aktuāls visām ES dalībvalstīm un līdz ar to, protams, arī Latvijai. Zaļais kurss ietver daudzveidīgu pasākumu kopumu, kas vērsts, piemēram, uz investīcijām pētniecībā un inovācijās, uz Eiropas dabiskās vides saglabāšanu un vēl uz daudziem citiem aspektiem.
Te jāatgādina, ka atbalstu Eiropas Komisijas virzītajam Zaļajam kursam šā gada janvārī ir oficiāli apliecinājis Eiropas Parlaments (EP). "Parlaments pārliecinoši atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu un atzinīgi vērtē to, ka paredzēts visas ES politikas jomas pieskaņot Zaļā kursa mērķiem," norāda EP Vides komitejas priekšsēdētājs Paskāls Kanfāns un mudina ņemt vērā, ka Zaļais kurss attiecas gan uz lauksaimniecību, gan uz tirdzniecību, gan uz ekonomikas pārvaldību, gan arī vēl uz daudzām citām jomām.
Jāatceras arī, ka jau pagājušā gada rudenī EP pasludināja "ārkārtas stāvokli klimata jomā". Turklāt, kā rāda pērn rudenī veiktās Eirobarometra aptaujas rezultāti, ES dalībvalstu iedzīvotāji uzskata, ka "cīņai ar klimata pārmaiņām un vides sargāšanai jākļūst par EP darba prioritāti". Jāpiebilst arī, ka par to, kā attīstīt vienlaikus finansiāli veiksmīgu un videi draudzīgu biznesu, pēdējā laikā spriež daudzās nozarēs – sākot no transporta un tūrisma līdz lauksaimniecībai un enerģētikai.
Latvijā – jauns plāns
Mūsu valsts valdība pagājušajā nedēļā ir apstiprinājusi Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030. gadam (NEKP 2030). "Šis plāns būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai," informē Ekonomikas ministrija (EM). "Ņemot vērā klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi uz vidi un ekonomiskajiem procesiem, mums kā sabiedrībai arvien vairāk nāksies saskarties ar klimata pārmaiņu radītiem izaicinājumiem. NEKP 2030 ietverto pasākumu īstenošana stiprinās mūsu uzņēmumu konkurētspēju, dos iespējas attīstīt jaunas biznesa idejas un pakalpojumus, piesaistīt kapitālu inovatīvu tehnoloģiju attīstībai un ražošanai, kā arī stiprinās mūsu preču un pakalpojumu eksportu. Turklāt tas radīs papildus darbvietas energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomās," uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 3. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
VVZ
ļuļa
Pepe