Nesabalansētais darba tirgus

ja tev ir 50+, tad atrast darbu pat Rīgā ir problēmas. Tev ņirdz sejā un piedāvā smieklīgu algu, no kuras tu lielāko daļu nobraukāsi transportā un nabadzīgās pusdienās, pāri paliks tik daudz, lai tu ja izdosies nomaksāt komunālos un visu par dzīvokli, vilksi dzīvi pusbadā aizmirstot par dakteriem, jaunu apģērbu un visu pārējo cilvēka cienīgo. Zobārstu nāksies aizmirst. Matus griezīsi pats sev vai kaimiņš un otrādi izpalīdzot. Tāda ir realitāte. Visi tie mūžizglītības kursi ir ķeksītim, jo tik un tā tevi darbā neņems tādā vecumā. Aizmirsti! Un ja tev ir 60, tad līdz 65 pensijas vecumam aizvilksi tik pārdodod to, ko esi iekrājis. Tāds jau arī ir aprēķins, lai tavu dzīvokli vai zemes pleķīti par kapeikām nopirktu tie, kuri to vien gaida, lai tu atšautu ķegļus...

Veicinātāji nav nekas cits kā alkatīgi cilvēku izmantotāji, citos laikos tie būtu vergturi, nelabi pašlabuma uz citu rēkina meklētāji. Smaidīgi, godīga paskata nelieši.