Mākslīgais intelekts ienāk mūsu dzīvē teju visur. Mākslīgo intelektu lieto pārdošanas veicināšanā, klientu apkalpošanā, teksta, audio un video satura radīšanā, tulkošanā, studiju procesā, biznesa sarakstē, medicīnā un daudzviet citur. Tomēr arvien vairāk cilvēku sāk satraukties par to, vai viņu darbu neaizstās virtuālie censoņi, kas nepagurstoši ģenerē rezultātus visu diennakti. Tāpat arī likumdevēji sāk meklēt mākslīgo intelektu reglamentējošus risinājumus.
Savi skaistuma ideāli
Mākslīgais intelekts nesen radīja attēlus, kuros, pēc tā domām, attēlots ideālais vīrietis un ideālā sieviete. Tomēr interešu grupa Bulimia Project, kas informē par ēšanas traucējumiem, jau brīdinājusi, ka šie rezultāti ir "lielā mērā nereāli". Mākslīgais intelekts izmantoja sociālo mediju datus, analizējot miljardiem attēlu, lai ģenerētu savu ideālo skaistuļu attēlus. Saskaņā ar Bulimia Project sniegto informāciju, sieviešu attēlos bija izteikts stereotips par labu noteiktām vizuālajām īpašībām, tostarp blondiem matiem, brūnām acīm, olīvkrāsas ādai un slaidam viduklim. Attiecībā uz vīriešiem priekšroka tika dota brūniem matiem un brūnām acīm, olīvkrāsas ādai un sejas apmatojumam. Pētnieku grupa konstatēja, ka mākslīgā intelekta radītie attēli bija izteikti seksualizēti. Tas skaidrojams ar algoritmu, kas balstās uz datiem par to, kurš saturs saņem visvairāk skatījumu, un attiecīgi mākslīgā intelekta radītie atveidojumi sanākuši izteikti seksuāli. Bulimia Project pārstāvji ir uzsvēruši, ka sociālie mediji popularizē nereālus ķermeņa tipus, tāpēc mākslīgais intelekts izvēli balstījis uz tiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 6. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!