Iepriekšējā iekšzemes kopprodukta (IKP) tēmai veltītajā rakstā, kas lasāms laikraksta Diena trešdienas, 7. februāra, numurā, tika aplūkota problēma, ka mūsu valsts ilgtspējīgās attīstības mērķis – līdz 2030. gadam sasniegt vidējo Eiropas Savienības (ES) IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju – nav reāls.
Pārāk liels optimisms
Lai mūsu valsts līdz 2030. gada 1. janvārim sasniegtu vidējo ES IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, katru gadu Latvijas IKP pieaugumam ir jābūt 9,5% virs vidējā ES IKP pieauguma līmeņa. Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam Latvijas vidējais IKP pieaugums bija 2,31%. Šajā laikā vidējais ES IKP pieaugums bija 1,32%. Tātad Latvijas pieaugums virs ES vidējā līmeņa bija aptuveni 1% gadā 18 gadu periodā. Uz kāda pamata balstās cerības, ka tagad nākamos sešus gadus Latvijas IKP pieaugums nemainīgi būs 9,5% virs ES vidējā līmeņa? Visticamāk, nekāda pamata šādām cerībām nav.
Aritmētiskās metodes
Ja ekonomikas pieaugums par 9,5% katru gadu nākamos sešus gadus nav iespējams, tad ir vēl aritmētiskas metodes, kā palielināt IKP uz vienu iedzīvotāju.
IKP ir kopējais saražoto un patērēto (vai eksportēto) preču un pakalpojumu daudzums. IKP uz vienu iedzīvotāju var paaugstināt, palielinot dalāmo (IKP) vai samazinot dalītāju (iedzīvotāju skaitu). Ja IKP būs nemainīgs, bet iedzīvotāju skaits kritīsies, tad IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugs. Ja IKP samazināsies, bet iedzīvotāju skaits saruks straujāk, tad IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugs.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 8. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00