Ikdienā nepieciešamās
pārtikas iegāde aizvien lielākai
Latvijas sabiedrības daļai sagādā pamatīgus rūpestus un,
iespējams, pēc dažiem mēnešiem pat varētu izraisīt liela
mēroga sociālās problēmas.
Šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu samazināties par 7%, bet Covid-19 "otrā viļņa" gadījumā - par 9%, teikts otrdien valdībā izskatītajā Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā makroekonomikas attīstības scenārijā.
Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazinājies par 7%, tādējādi uzrādot otru straujāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstu vidū.
Latvija ar Valsts kases starpniecību starptautiskajos finanšu tirgos ir aizņēmusies pusotru miljardu eiro, kas paredzēti Covid-19 izraisītās krīzes seku mīkstināšanai. Tas liek daudziem satraukti jautāt, kā parāds tiks atdots, vai atkal nebūs kādi konsolidācijas pasākumi, vai neatkārtosies 2008. gada krīzes bēdīgā pieredze, kad Latvijai arī nācās aizņemties.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings (Fitch) saglabājusi Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā "A-" līmenī, saglabājot stabilu nākotnes perspektīvu.
Finanšu ministrija paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam par 0,2 procentpunktiem - līdz 3,2%, liecina ministrijas izstrādātais Latvijas Stabilitātes programmas projekts 2019.-2022.gadam.
Reitingu aģentūra DBRS Ratings apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, šādu lēmumu skaidrojot ar stabilu makroekonomikas politiku un zemo valsts parādsaistību līmeni.