Zeltiņam piekrīt arī VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš, norādot, ka LDz būtu grūti runāt ar kravu īpašniekiem par kravu transportēšanu pa Latvijas tranzīta koridoru, ja uzņēmuma rīcībā nebūtu informācijas par ostu iespējām apstrādāt potenciālo kravu apjomus.
"Ja es nezinu, kas notiek ostās, tad kravas īpašniekam ir maza jēga no sarunas ar mani. Un te ir jautājums – vai kravas īpašnieks pats mēģina noskaidrot kopējo ainu par Latvijas virziena iespējām, vai arī mēs viņam jau iedodam pilnu informāciju par mūsu tranzīta koridora potenciālajām iespējām," skaidro Bērziņš, piebilstot, ka, neskatoties uz to, ka Latvijas ostas savstarpēji konkurē par kravām, jau patlaban nereti vienas ostas pārstāvji potenciālajiem sadarbības partneriem sniedz informāciju par citas ostas iespējām gadījumos, ja paši kādu iemeslu dēļ nevar nodrošināt konkrētā sadarbības partnera vajadzības.
Kravu diversifikācijas stratēģija attaisnojas
Zeltiņš norāda, ka 2018. gadā Rīgas brīvostā pārkrauti 36,4 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 8,2% jeb 2,8 miljoniem tonnu vairāk nekā 2017. gadā. Pēc viņa stāstītā, pozitīvie dinamikas rādītāji saistāmi ar nozīmīgu apgrozījuma kāpumu beramkravu un ģenerālkravu segmentos – pērn Rīgas brīvostā pārkrauto beramkravu apjoms pieaudzis par 23,7 miljoniem tonnu, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2017. gadā, savukārt ģenerālkravu segmentā tika uzstādīts jauns ostas rekords, pārkraujot 8,6 miljonus tonnu, kas ir par 22,6% vairāk nekā 2017. gadā.
Būtiski ir tas, ka pērn Rīgas brīvostā pārkrauto kravu apjoms uzrādīja pieaugumu gandrīz visos segmentos salīdzinājumā ar 2017. gadu, vairākos no tiem uzstādot jaunus ostas kravu apjoma rekordus. Pērn turpināja palielināties konteinerkravu un lauksaimniecības kravu apjoms, abos kravu segmentos sasniedzot jaunus apgrozījuma rekordus. Ostā pārkrauto konteinerkravu plūsma pērn pieauga līdz 4,9 miljoniem tonnu, savukārt lauksaimniecības kravu segmentā tika pārkrauti 1,9 miljoni tonnu, kas ir par 12,9% vairāk nekā 2017. gadā.
"Ieguldītais darbs jaunu kravu piesaistē un pareizi izvēlētā kravu diversifikācijas stratēģija, kā arī ostā strādājošu uzņēmumu spēja pielāgoties situācijai ir nesusi augļus – aizvadītajā gadā Rīgas osta spējusi audzēt pārkrauto kravu apjomus, tostarp sasniedzot augstākos rādītājus ostas pastāvēšanas vēsturē ģenerālkravu segmentā, jaunu pārkrauto konteinerkravu un lauksaimniecības produktu rekordu, kā arī apkalpoto pasažieru rekordu. Turklāt pieaugums beramkravu un ģenerālkravu segmentā pilnībā un ar uzviju kompensē pārkrauto lejamkravu samazinājumu. Tāpat aizvadītais gads iezīmējas ar Baltijas valstīs vērienīgākā ostu infrastruktūras projekta – Krievu salas multifunkcionālā termināļa – nodošanu ekspluatācijā, kas jau sācis uzņemt pirmos kravu vagonu sastāvus," skaidro Zeltiņš.
2018. gadā Rīgas brīvostā jauns rekords tika sasniegts arī pasažieru pārvadājumos – tika apkalpoti 0,87 miljoni pasažieru, kas ir par 44,9% jeb 40,4 tūkstošiem vairāk nekā 2017. gadā.
Zeltiņš atgādina, ka Rīgas brīvosta pagājušajā gadā īstenojusi vairākus stratēģiski nozīmīgus projektus, kas ilgtermiņā veicinās ostas konkurētspēju un vēl vairāk paaugstinās ostas darbības kapacitāti. "Paralēli tam, ka Krievu salas multifunkcionālais terminālis ir pilnībā nodots ekspluatācijā un gatavs kravu pārkraušanai, jāpiemin arī tas, ka pērn tika noslēgts līgums ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru par Eiropas Savienības finansējumu satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, kā arī jāuzsver tas, ka ievērojami resursi tika veltīti galvenā kuģošanas kanāla dziļuma uzturēšanai," stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 28. janvāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!