"Mākslīgais intelekts varētu aizstāt 300 miljonus pilnas slodzes darba vietu", "Vai tērzēšanas roboti nāk pēc jūsu darba?", "Mākslīgais intelekts nāk pēc jūsu darba vietām. Vai Eiropa tam ir gatava?" – šādi virsraksti šogad ir atrodami daudzos ārvalstu medijos.
Atšķirībā no Latvijas, kur mākslīgā intelekta attīstība un ietekme uz nodarbinātību vēl ir ļoti margināla tēma, par kuru neviens īpaši nesatraucas, tas ir ļoti karsts temats amerikāņu, britu un vācu medijos. Tas, protams, ir likumsakarīgi, jo šīs valstis ir vadošās mākslīgā intelekta attīstības jomā. Līdz ar to tieši ASV, Lielbritānijas un Vācijas iedzīvotāji būs pirmie, kuri sastapsies ar mākslīgā intelekta radītajiem izaicinājumiem konkurencē par darba vietām.
Apdraud vidusšķiru
Saskaņā ar dažādu ekonomistu vērtējumiem, ir būtiskas atšķirības starp līdz šim notikušo daudzu procesu automatizāciju, kas ir iespējama ar tehnoloģiju sasniegumiem, un mākslīgā intelekta ietekmi. Proti, automatizācijas dēļ tika apdraudētas darba vietas ar zemu pievienoto vērtību un būtiski samazinājās pieprasījums pēc roku darba, kas pamatīgi apdraudēja tā saukto "zilo apkaklīšu" jeb strādnieku profesionālās iespējas, taču ar mākslīgo intelektu ir pilnīgi atšķirīga situācija.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!