Zaļais kurss sākas ar paradumu maiņu

EP deputāti uzskata, ka "aprites ekonomika varētu palīdzēt mazināt spiedienu uz vidi, uzlabot izejvielu piegādes drošību, palielināt konkurētspēju, inovācijas, izaugsmi un nodarbinātību", informē EP Preses dienests un uzsver, ka EP arī vēlas, lai Eiropas Komisija (EK) virzītu pasākumus "atkritumu daudzuma mazināšanai, dalītai savākšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī pastiprinātu ES mēroga pasākumus plastmasas radītā piesārņojuma mazināšanai".

Ministrijas par Zaļo kursu

Eiropas Zaļais kurss atbilstoši Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas definējumam ir ES "izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir radīt taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei". Zaļais kurss "iezīmē ES prioritātes un plānoto rīcību klimata politikas, aprites ekonomikas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomās, vienlaikus veicinot ekonomisko izaugsmi un radot darba vietas", skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!). Savukārt mūsu valsts Ekonomikas ministrija (EM) definējusi, ka "Zaļais kurss nodrošina "ceļakarti"" un ka ir būtiski, lai "ceļā uz klimata neitralitāti tiktu rasts plašs risinājumu klāsts, kas būtu salāgojams ar uzņēmēju interesēm".

Pagājušajā nedēļā Briselē noritēja ES Vides ministru padomes sanāksme, kurā politiskajās debatēs par Zaļo kursu  piedalījās arī Pūces vadītā Latvijas delegācija. "2020. gads būs svarīgs gads starptautiskajās sarunās par klimata pārmaiņu ierobežošanu," uzskata Pūce. Jāuzsver, ka EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis jau iepriekš ir paudis, ka Latvija atzinīgi vērtē Zaļo kursu, taču "pārejai uz klimata neitralitāti jāsekmē uzņēmēju konkurētspēja, radot ekonomiskos stimulus un iespējas produktivitātes celšanai, kā arī paradumu maiņai un attīstībai". 

Katra paša izvēle

Eiropas Zaļā kursa īstenošana reālajā dzīvē "ir saistīta ar ikviena indivīda, industrijas un pašvaldības izvēli, kā arī ar katras ES dalībvalsts izvēli", situāciju raksturo EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis un turpina: "Zaļais kurss sākas ar paradumu maiņu – ar to, ka nevienam no mums uz galda nav plastmasas pudeles un plastmasas trauku, ar to, ka mēs visi iepirkumu aiznešanai no veikala līdz mājām izmantojam auduma, nevis plastmasas maisiņu, kā arī ar to, ka lifts tiek izmantots vienīgi tad, ja veselības problēmu dēļ nav iespējams kāpt pa kāpnēm, vai arī tad, ja ir smaga bagāža. Būtiski ir arī, lai tiktu izvēlēti videi draudzīgi transporta risinājumi, piemēram, velosipēds, nevis automašīna, un lai, meklējot jaunu automašīnu, tiktu pievērsta uzmanība elektromobiļu iegādes iespējām. Pagaidām gan vēl elektroautomašīnas ir dārgākas nekā tās automašīnas, kas tiek darbinātas, piemēram, ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, taču elektrotransporta segments ļoti strauji attīstās un tam būtu jānoved pie cenu pazemināšanās. Turklāt daudzās Eiropas valstīs pastāv subsīdijshēmas, kas sniedz finansiālu atbalstu tieši elektroautotransporta iegādei."