Pārtikas ražošanai ir liela ietekme uz dabu, turklāt dzīvnieku un augu valsts produktu ietekme atšķiras. Izvēlēties augu valsts uzturu ir veselīgāk gan cilvēkam, gan visai planētai. Nupat noslēgusies pārtikas veikalu sacensība neatkarīgajā reitingā Veikalu vegvērtējums, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegānisko produktu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.
Rūpēs par vidi un veselību
Lai nodrošinātu ne vien pilnvērtīga uztura iespējas, bet arī tīkamas sajūtas garšas kārpiņām, ir radīti daudz un dažādi pārtikas produkti – alternatīvas dzīvnieku valsts produktiem.
No veselības viedokļa, pārmērīgs dzīvnieku valsts produktu patēriņš ir saistīts ar Latvijā izplatītām veselības problēmām, kā sirds un asinsvadu slimības, aptaukošanās un noteiktu veidu vēzis. Vidējais latvietis gadā apēd ap 50 kilogramu sarkanās gaļas, lai gan Veselības ministrija iesaka divreiz mazāk (līdz 26 kilogramiem), Ziemeļeiropā autoritatīvās uztura vadlīnijas Nordic Nutrition Recommendations – ne vairāk par 18 kilogramiem un globāli autoritatīvā EAT Lancet komisija – ne vairāk par 5 kilogramiem.
3–5% sabiedrības ir veģetārieši un vegāni, savukārt 31% iedzīvotāju (jauniešu vidū – 49%) samazina vai vēlas mazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu, liecina pētījumu centra SKDS 2021. gadā veiktā aptauja. Šī ir lielākā potenciālā auditorija gaļas un piena alternatīvām un augu valsts maltītēm.
Taču vienlaikus ar centieniem ēst vairāk augu valsts produktu daudzus neapmierina vegāniskās pārtikas piedāvājums veikalos. Veikalu vegvērtējums, kas ik gadu vērtē augu valsts jeb vegānisko produktu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, palīdz atrast, kur iegādāties augu valsts produktus, un veicina to pieejamību Latvijas sabiedrībai. Nupat noslēgusies pārtikas veikalu sacensība šajā neatkarīgajā reitingā.
Skaita piedāvātās alternatīvas
"Veikalu ekoloģiskā pēda un ietekme uz pircēju ieradumiem paredz atbildību veidot dabai draudzīgāku sortimentu un atbalstīt sabiedrību, nodrošinot augu valsts pārtikas izvēli par pieejamu cenu," teic pētījuma koordinatore Alise Miļūna.
Vegvērtējums noritēja ceturto gadu un tika rīkots sabiedriskā labuma organizācijas Dzīvnieku brīvība programmā Augi&Draugi, lai sekotu pārtikas tirgus attīstībai un veicinātu augu valsts pārtikas pieejamību. Vegvērtējums ietver veikalu reitingu un konstruktīvus ieteikumus mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Datus šāgada septembrī un oktobrī ievāca 29 brīvprātīgie pētnieki, izpētot 49 veikalus 17 pilsētās un ciematos visā Latvijā. Izlasi veidoja 9 lielākie mazumtirdzniecības tīkli, kas sastopami visos Latvijas novados: Aibe, Elvi, LaTS, Lidl, Maxima, Mego, Rimi, Top! un SPAR. Katrā tīklā izpētīti 4–6 mazi līdz vidēji piemājas veikali vismaz 3 dažādās pilsētās vai ciematos. Veikalos tika skaitītas gaļas un piena produktu alternatīvas, augu valsts deserti un gatavās maltītes – svarīgi produkti katram, kurš vēlas aizstāt kādu dzīvnieku valsts produktu un ne vienmēr gatavo "no nulles". Veikalu vietu reitingā ietekmē produktu skaits un kategoriju daudzveidība.
Nākotnes pārtika
Augu valsts jeb vegāniskie produkti ir starp straujāk augošajām pārtikas kategorijām, ko atbalsta ilgtspējas stratēģijas un pieprasa jaunā pircēju paaudze.
Veikalu vegvērtējums šogad arī Latvijā novērojis pozitīvu tendenci augu valsts produktu klāstā. Kopš iepriekšējā pētījuma 2022. gada rudenī vegānisko produktu skaits pārtikas veikalos ir pieaudzis vidēji par 83%. Tikmēr produktu pieejamība jeb tas, cik daudzos veikalos patērētājs atradīs pētījumā iekļautos produktus, pieaugusi par 27%.
Visplašāk pieejamas ir piena alternatīvas, savukārt straujākā izaugsme kopš iepriekšējā pētījuma novērota gaļas alternatīvu pieejamībā. Daudzviet nu ir pieejama augu valsts majonēze, humoss, siera alternatīvas, saldējums un pudiņi. Daži veikali ieviesuši arī vegāniskus saldos sieriņus un saldētu picu. Vēl nav plaši pieejamas kefīra un biezpiena alternatīvas.
Uzņēmēji seko tendencēm
Lai gan lielākā daļa augu valsts pārtikas produktu tiek ražoti ārvalstīs, arī Latvijas uzņēmēji seko pasaules tendencēm un arvien vairāk tirdzniecībā parādās vietējie produkti. Starp populārākajiem piemēriem minami MILZU! vegānisko produktu līnija Veggy Crush, Smiltenes piena siera alternatīvas, zivju pārstrādes uzņēmuma Karavela inovatīvās zivs konservu alternatīvas F’sh Peas (tulkojumā – ‘zivju zirņi’) un ražotāja Gaļas nams Ādaži produktu līnija V-EGO – augu valsts burgeri, nageti, kotletes un desas.
Interesanti, ka vegāniskus produktus ražo gaļas, piena un zivju pārstrādes uzņēmumi, taču A. Miļūna skaidro, ka mūsdienu tendence ir produktus dēvēt par proteīna produktiem un šajā segmentā iekļaujas gan dzīvnieku, gan augu valsts produkti. "Nav ieteicams apzīmēt produktus ar frāzēm "vegānu produkts" vai "produkts vegāniem". Lielākā mērķauditorija šiem produktiem nav vegāni. Pareizāk ir norādīt "100% augu valsts" vai "piemērots arī vegāniskam uzturam", vai kam šis produkts ir alternatīva: "siera alternatīva", "krējuma alternatīva", "auzu dzēriens", "zirņu burgers" un tamlīdzīgi," skaidro projekta koordinatore.
Veikalu vegvērtējumā secināts:
Rimi pat mazākajos veikalos teju vienmēr pieejams augu valsts virtuvē iecienītais tofu un humoss, dažādas gaļas un piena produktu alternatīvas, saldumi un maltītes.
Maxima daļā mazo veikalu ieviestas gaļas, siera un jogurta alternatīvas. Vidējos veikalos ieviesti šie un citi jaunumi, tostarp zivs produktu un kaviāra alternatīvas.
Veikali Top! franšīzes modeļa dēļ mēdz atšķirties, tomēr bieži pieejama augu valsts pastēte, majonēze, pelmeņi, humoss, saldējums un saldā krējuma alternatīva. Atsevišķos veikalos ir gaļas, siera un jogurta alternatīvas.
Lidl vienmēr pieejams tofu un humoss, gaļas un siera alternatīvas, saldēta pica un citas maltītes.
LaTS veikalu sortiments savstarpēji atšķiras. Rīgas centrā mītošajiem plašu vegānisko produktu izvēli nodrošina veikals Avotu ielā, savukārt citi LaTS veikali ir "veiksmes spēle".
Arī Elvi veikali ir dažādi, taču tipiski nodrošina piena alternatīvas, vegāniskus salātus un privātās preču zīmes desertu – tapiokas pudiņu, atrodama arī augu valsts majonēze un vairākos arī humoss.
Vairākos Mego veikalos gada laikā ieviests tofu. Bieži pieejamas piena un siera alternatīvas, humoss un saldumi. Starptautiskais veikalu tīkls SPAR ienāca Latvijā 2022. gada vasarā. Lai gan SPAR ir plašs gaļas alternatīvu un citu vegānisku produktu klāsts ārzemēs, Latvijas pircējiem neviena gaļas alternatīva netiek piedāvāta. Mēdz būt pieejamas piena alternatīvas, augu valsts saldumi un pelmeņi.
Aibe sortimentā būtiskas izmaiņas kopš pagājušā gada Vegvērtējuma nav novērotas. Pieejamas piena alternatīvas un saldējums.