Ilgtermiņa plānošana
A/s Latvijas valsts meži mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde stāsta, ka visas meža teritorijas ir sadalītas pa nogabaliem. "LVM apsaimniekošanā esošie apmēram 1,59 miljoni hektāru ir sadalīti vairāk nekā miljons nogabalos, lai būtu vieglāk organizēt to apsaimniekošanas darbus. Un katrs nogabals atrodas kādā no meža apsaimniekošanas cikla posmiem," skaidro Linde. Meža apsaimniekošanas cikls iedalās vairākos posmos – atjaunošanas cirte, meža atjaunošana, jaunaudžu kopšana,mežaudžu retināšana jeb krājas kopšana. Atjaunošanas cirti veic pieaugušā mežā, kad tas sasniedzis no saimnieciskā viedokļa savu augstāko vērtību. Priedei tas ir no 101, bērzam 71, eglei 81 gada vecuma.
Meža nogabalā Jaunjelgavas pusē, kurp dodamies kopā ar Edmundu Lindi, galvenā koku suga ir priede. Linde saka, ka šeit priežu vidējais vecums ir 103 gadi un te var plānot atjaunošanas cirti.
Tā kā nogabalā dominē priede, tā, visticamāk, savulaik ir tikusi sēta. Atšķirībā no mūsdienām, kad ar cilvēka palīdzību mežu galvenokārt atjauno stādot, tolaik kokus sēja un cītīgi kopa. Lai noteiktu dominējošo koku īpatsvaru, tie tiek ne tikai saskaitīti, bet tiek rēķināts arī koksnes tilpums. Šajā meža nogabalā 70% ir priede, 20% – egle un 10% – citi koki. "Protams, šis mežs var dzīvot vēl kādus 200 gadus, taču no saimnieciskā viedokļa tas nedos būtisku koksnes pieaugumu, gluži otrādi – ir liela iespēja, ka no 200 un 300 gadu veca koka iegūtie dēļi būs trausli un to kvalitāte zema," teic Linde.
Lielākā daļa mežu Latvijā savulaik ir cilvēku ietekmēti – tikuši cirsti un atkal atjaunoti, tādēļ tikai nosacīti varam runāt par "dabisku mežu". Par tādiem mēdz uzskatīt vecus, cilvēka darbības neskartus mežus, kas vienlaikus ir arī bagātīgāki bioloģiskās daudzveidības ziņā. Arī bez tādiem neiztikt! Ar virsmērķi dabas aizsardzība tiek apsaimniekoti 20% no LVM mežu zemes t.sk. meži un purvi. Aizsargājamo teritoriju statuss tiek noteikts, vadoties no dabas vērtībām, kuras šajos mežos tiek konstatētas.
Jānovērš riski jaunaudzēs
Kad meža atjaunošanas cirte veikta, lai izcirtumā stādītu mežu, tajā nepieciešama augsnes sagatavošana ar atbilstošāko tehnoloģiju. Tā tiek veikta ar speciālas tehnikas palīdzību – traktoru, kas aprīkots ar aršanas diskiem. Tas izveido saarumu joslās jeb vagās, to apakšā krājas liekais mitrums, un nenotiek arī tik strauja sazēluma augšana, tādējādi iestādītais kociņš ir pasargāts no apkārtējo augu konkurences, jo ne skujkoki, ne lapu koki neaug tik ātri kā graudzāles. Slapjāku izcirtumu atjaunošanai izmanto pacilu metodi.
Sākumā iestadītais koks aug lēni, bet intensīvākā augšana notiek no 30 līdz 50 gadiem atkarībā no sugas. Tādi ir koki, kas ir jau 15–20 metru augsti.
Līdzās nogabalam, kur drīzumā notiks ciršanas darbi, atrodas lāna meža tips no sauseņu mežu grupas ar salīdzinoši nabadzīgu augsni. Te ir iestādītas priedītes. Tā kā stādmateriāls ir ļoti kvalitatīvs, tās spēs ātri augt arī šāda tipa augsnē. Jau redzams, ka šīs vasaras pieaugums ir vairāk nekā 20 centimetru. No kopējā stādu apjoma, ko LVM stāda, katru gadu 50% ir ietvartādi (ap 15 milj. ), un to veic strādnieki ar īpašiem stādīšanas stobriem. Arī stādot mežu mašinizēti, izmanto ietvarstādus. Šajā gadā LVM platībās strādā jau divas specializētas mašīnas, kopā iestādot vairāk kā 300 ha. Šis LVM bija ražīgs gads – kopā ir iestādīti vairāk nekā 10.7 tūkstoši hektāru meža. Kopā ar dabisko atjaunošanu mežs būs atjaunots vairāk nekā 16.0 tūkstoši hektāru apjomā.
"Katrā attīstības stadijā jaunaudze sastopas ar vairākiem vides riskiem. Ļoti būtiski ir augšanas apstākļi, ko var ietekmēt arī apkārtējie augi. Priedei svarīgi ir nodrošināt gaismas apstākļus, jo tā ir saulmīlis. Priede atjaunojas atklātās platībās, kur gaismas ir pietiekoši. Jo atklātā platība ir mazāka, jo kokiem ierobežotāki gaismas apstākļi, lielā meža siena, kuras tuvumā priede aug, ir iemesls, kādēļ tā garumā stiepjas lēnāk nekā vienā un tajā pašā laikā stādītās sugas māsas, kuras ir jaunaudzes vidū. Tāpēc priedes izlases cirtēs atjaunot ir teju neiespējami. Zem citu koku vainagiem augot, jaunajām priedēm ar laiku pietrūkst gaismas. Lai iestādītajiem kokiem samazinātu apkārtējo augu konkurenci, vienā vasarā dažkārt vajag veikt pat divas agrotehniskās kopšanas jeb nopļaut zāli un citus augus. Cilvēki ar krūmgriežiem iet pa vagu un appļauj pus metru ap kociņu. Būtiski ir, lai uz ziemu stādīto koku tiešā tuvumā nepailktu lakstaugi, jo uzkrītot sniegam, tie noliecas un mazā priede var aiziet bojā," stāsta mežkopības plānošanas vadītājs.
Jaunaudzēm nozīmīgs risks ir briežu dzimtas dzīvnieki, kas apgrauž jaunos kociņus. Lai mazinātu dzīvnieku radītos riskus, stādīto koku galotnes tiek nosmērēta ar īpašu vielu - repelentu, lai dzīvniekam augs nebūtu vairs garšīgs. Populārākie šāda veida repelenti ražoti uz mājlopu asiņu vai kvarca smilšu bāzes, kas papildināta ar īpašu saistvielu. Pēc struktūras kvarca smilšu repelents ir pastas veidā un kokiem tiek uzziests ar roku.
Līdz koksnes ieguvei – vairāki desmiti gadu
Stādīto vai dabiski atjaunojušos koku sacensība ar konkurējošiem lakstaugiem, krūmiem un kokiem turpinās, līdz nākotnes koks ir sasniedzis 10-15m augstumu. Tā ir jau nākamā mežaudzes stadija, ko varam vērot nogabalā, kas atrodas priežu jaunaudzei kaimiņos. Te ir tikušas stādītas egles, bet tām pa vidu vīd bērzu zeltainās galotnes – rudens iekrāsojis kokus tik košus, ka tie īpaši izceļas uz egļu tumšzaļā fona. "Būtiski arī eglei nodrošināt labākos augšanas apstākļus. Šai audzei ir deviņi gadi, augsnes tips ir damaksnis – labs meža tips, vienlīdz labs gan priedei, gan eglei. Taču lapu koki aug ātrāk nekā skuju koki – kamēr egle sasniedz 10 metru augstumu, bērzi to pāraug jau divreiz, ja savlaicīgi nekopj. Divas, trīs reizes jaunaudzes vecumā ar krūmgriezi jāizņem konkurējošie koki un krūmi," skaidro Linde.
Mežkopim ir regulāri jāveic jaunaudžu apsekošana un jāplāno savlaicīga kopšana, lai kokiem visu laiku tiek nodrošināta optimāla dzīves telpa. To nodrošina, gan jaunaudžu kopšanas cirte, gan vēlāk arī retināšana jeb krājas kopšanas cirte. Pirmā krājas kopšanas cirte ievada atdeves ieguvi, kas ieguldīta jaunaudzē. Ir audzes, kur tās komerciālo kopšanu var sākt jau pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas. No šāda vecums egļu audzes var jau iegūt 15 - 20 kubikmetru papīrmalkas no 1 hektāra. Izcērt tos kokus, kas uzrāda pazīmes, ka tie atpaliek augšanā. Audzē retināšanu veic divas līdz trīs reizes, līdz tā sasniedz atjaunošanas cirtes vecumu.
Kaitnieks mizgrauzis
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir neliela četrus, septiņus milimetrus liela vabole, tā barojas un attīstās galvenokārt parastajās eglēs un ir vēl viens no faktoriem, kas ietekmē meža kvalitāti. Šīs vaboles interesē egļu audzes, sākot no 40–50 gadu vecuma. "Mizgrauži pamatā savairojas novājinātās egļu audzēs. Šis gads no meža veselības viedokļa bija labvēlīgāsk nekā aizvadītais, jo maijā, kas ir mizgrauža vairošanās laiks, bija vēss. Vējgāzes, esktrēmi sausuma vai lietavu periodi eglei ir ļoti nelabvēlīgi, jo tai ir virsēja sakņu sistēma. Novājināts koks nespēj pretoties kaitēkļiem. Veselīga egle mizgrauzi noslīcina savos sveķos, kad tas graužas mizā," skaidro Edmunds Linde.
Efektīvākais veids, kā mazināt mizgraužu kaitīgo ietekmi, ir savlaicīgi konstatēt to klātbūtni, prognozēt bojājumu attīstību konkrētā audzē un pieņemt lēmumu par ciršanu un invadēto koku izvākšanu no meža.
"Svaigos skujkoku izcirtumos izvietojam feromonu slazdus. Tajos ir analogs vielai, ko izdala mizgraužu tēviņi, un tas pulcina matītes uz slazdiem. Pareizi izvietotos slazdos ievērojamu skaitu mizgraužu tā var noķert, pirms tie aizlido uz eglēm," piebilst Linde.