Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Putnu dzīve pilsētā

Pielāgojušies urbānajai videi un uzlabo dabas daudzveidu.

Rīga ir viena no pilsētām, kur putnu daudzveidība ir gana liela. Pateicoties pilsētas ģeogrāfiskajam izvietojumam, tā atrodas uz Baltijas jūras putnu migrācijas ceļa. Daudzi putni šķērso Rīgu, uzturoties šeit tikai periodiski, taču ir ne mazums tādu, kas galvaspilsētu izvēlējušies par savām mājām. Kas vilina putnus dzīvei pilsētā?

Mainās vide, mainās sugas

Rīgā ir sastopamas apmēram 250 putnu sugas. Mazāks skaits ir tādu, kas pilsētu izvēlas arī kā savu ligzdošanas vietu. "Gadu gaitā pilsētvide ir mainījusies, līdz ar to arī dažādos laikos pilsētā ir ienākušas dažādas putnu sugas. Ir sugas, kas vienmēr šeit ir dzīvojušas, piemēram, mājas zvirbulis, mājas balodis vai mājas čurkste, taču pilsētu robežas nav bijušas konstantas. Tās pletušās uz dažādu dabisko dzīvotņu rēķina. Līdz ar to šeit ir sastopami arī putni, kas nav saistāmi ar pilsētvidi. Iedomājamies Daugavu, kuras krastos ir pletusies Rīga. Daudzas putnu sugas, kas kādreiz dzīvoja Daugavas krastos, tagad ir Rīgas ornitofaunas sastāvdaļa," stāsta Latvijas Universitātes Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras vadītājs, asoc. prof. Ainārs Auniņš.

Jāteic, ka daļa putnu gadu gaitā ir mainījuši savus ligzdošanas paradumus. Atceramies zīriņus, kas savulaik mitinājās uz Preses nama tipogrāfijas jumta. Zīriņi ligzdo uz smilšainām saliņām, taču, kad tās nebija pieejamas, atklāja, ka var ligzdot arī uz jumtiem. Mūsdienās daudzi domā par zaļo zonu izveidi savai labbūtībai, taču tās izmanto arī dažādas putnu sugas, kuras var ligzdot šādās vietās. No otras puses, kādreiz pilsētas bija lielākoties apbūvētas ar koka ēkām, kurās bija dažādas šķirbas un pakši, kuros putniem ligzdot.

"Atceros savu bērnību padomju laikos, kad daudzviet bija sastopamas ēkas ar vaļējiem bēniņiem, kuros ligzdoja mājas baloži. Tagad tādus bēniņus vairs neatradīsi. Arī apbūve tāda, ka šķirbas, kurās putniem ierīkot ligzdas, būs grūti atrast. Arī dažādu organisko atkritumu daudzums ir mainījies. Pagājušā gadsimta 60. gados Čiekurkalnā ganījās govis un zirgi. To mēsli daudziem putniem bija kā barošanās vieta, taču mūsdienās barības bāzes ir mainījušās. Tas viss ietekmē arī putnu sugu klātbūtni pilsētā," saka Ainārs Auniņš.

Meža iemītnieki pilsētā

Mūsdienās pilsētā ir novērojamas arī tādas putnu sugas, kas agrāk bija sastopamas tikai mežā. Viena no tādām ir vistu vanags. "Rīgā šī putnu suga sāka ligzdot apmēram pagājušā gadsimta 80. gados. Tolaik Rīga bija baložu pārpilna, kas vistu vanagam nodrošināja labu barības resursu. Kopš tā laika galvaspilsētā ir nostiprinājusies diezgan stabila šo putnu populācija. Lai arī pilsētā baložu skaits šobrīd ir mazinājies, barības pieejamība vistu vanagam ir pietiekama. Jāteic, ka Rīga ir ģeogrāfiski izvietota tādā vietā, kur dažādos gadalaikos varam sastapt gandrīz jebkuru Latvijas putnu sugu. Rīga atrodas uz putnu migrācijas trasēm, kas rudeņos un pavasaros ļauj mums vērot arī tās putnu sugas, kas to izmanto kā savu migrācijas ceļu. Rīgā ir daudz parku, arī meži, piemēram, Biķernieku mežs. Pilsētā ir dažādas ūdens tilpes, arī jūras piekraste. Tas viss ļauj mums novērot dažādas putnu sugas. Piemēram, pirms pāris gadiem jūrā pie Daugavgrīvas bija konstatēta ziemeļu sulla – jūras putns, kas ligzdo Ziemeļjūras krastos uz klintīm, taču bija atlidojusi arī līdz mums. Daudzas sugas, kas šobrīd ienāk Latvijā kaut vai klimata pārmaiņu dēļ var sastapt arī pilsētā. Viena no tādām ir arī sārtgalvītis. Pēdējo desmitgažu laikā šīs sugas izplatības areāls pamazām virzās uz ziemeļaustrumiem un ir sasniedzis Latviju. Šobrīd šī suga pie mums ir palielinājusi savu populāciju. Izņēmums nav arī Rīga," teic Ainārs Auniņš.

Putnu uzvedība pilsētā atšķiras

Lai pielāgotos dzīvei pilsētā, putniem ir nācies mainīt savu uzvedību un paradumus. Pilsētas iemītniekiem ir lielāka tolerance pret cilvēku klātbūtni nekā viņu sugasbrāļiem laukos. "Ja putni ievērotu tādu pašu piesardzību, kā savulaik bija raduši, tad viņiem dzīve pilsētā būtu daudz grūtāka. Te gan jāpatur prātā arī izmaiņas paša cilvēka uzvedībā. Ir atšķirība, vai putnam drošības distance no cilvēka ir šāviena, akmens sviediena vai rokas stiepiena attālumā. Mūsdienās putniem apdraudējums no cilvēka ir krietni mazāks, nekā tas bija kādreiz, kad putni vairāk bija kā medību objekti. Arī skaņas piesārņojums. Trokšņu daudzums pilsētā apgrūtina saklausīt putnu dziedāšanu. Putni jau nedzied mums par prieku. Viņu dziesmām ir sava funkcija – iezīmēt teritoriju vai putnu tēviņiem piesaistīt mātītes. Pilsētas trokšņu dēļ putni nedzird šos signālus, tādēļ viens no pilsētas putnu uzvedības aspektiem ir tāds, ka viņu dziedāšanas laiks ir īsāks un agrāks. Bieži vien pilsētās putnu dziesmas dzirdam naktīs, taču brīdī, kad mostas cilvēki un atdzīvojas pilsēta, putnu dziedāšanas laiks vairāk vai mazāk jau ir pāri. Ir pierādīts, ka kopumā dažādas dziedātājputnu sugas dabiskā vidē dzied ilgāk un vēlāk diennakts griezumā nekā pilsētā. Vēl viena lieta, ar ko putniem pilsētā ir jārēķinās, ir gaismas piesārņojums. Pie tā pilsētas putniem nākas pierast, lai varētu izdzīvot. Ja pilsētās dzīvojošie putni vairāk vai mazāk ar to aprod, tad gaismas piesārņojums nodara lielu kaitējumu tiem putniem, kas nemitinās pilsētās, bet tikai migrē tām pāri. Pilsētas gaismas avoti var šos putnus novirzīt no migrācijas kursa, kas noved pie tā, ka putni zaudē enerģiju un palielinās viņu bojāejas risks," skaidro Ainārs Auniņš.

Barot vai nebarot putnus?

Sabiedrībā ir bijis ne mazums diskusiju par putnu barošanu pilsētā. "Nav viennozīmīgas atbildes. Pīles ar maizi tiek barotas vairākus gadu desmitus. Paturot prātā pīles mūža ilgumu, nav nekādas pazīmes, ka no tās maizes viņas būtu ļoti cietušas. Tajā pašā laikā viņām ir iespēja arī lietot savu dabisko barību. Cilvēku piedāvātā pārtika pīlēm un citiem putniem atvieglo barošanos. Protams, tāpat kā cilvēkiem arī putniem ēst vienveidīgu barību ir diezgan neveselīgi. Kaut kādā mērā tas veselību ietekmē, bet tā, lai suga būtu apdraudēta, tā nav, tāpēc barošana ir katra individuāla izvēle. Jāatceras, ka ar barošanu mēs putnus piesaistām kaut kādai vietai, un būtu loģiski, ja rudenī putnus ir iesākts barots, tad visu ziemu līdz pavasarim vajadzētu turpināt to darīt. Pavasaris, vasara, agrīnais rudens mūsu platuma grādos ir tas laiks, kad ir pārpilnība ar barību un putniem nav grūtību pašiem šo barību atrast, tāpēc papildu barošana nav vajadzīga. Turpretim ziemā, ja barojam mazās putnus sugas, šo putnu daudzveidību mēs palīdzam pilsētā palielināt," saka Ainārs Auniņš.

Kā sadzīvot ar negantiem kaimiņiem

Vasaras mēnešos bieži dzirdam sūdzības par kaiju klaigām pilsētā, kas traucē cilvēku naktsmieru. "Sudrabkaijas ir relatīvi jaunas ienācējas pilsētā. Uz Rīgas jumtiem tās sākušas ligzdot apmēram pagājušā gadsimta 80. gados. Par to, kā cīnīties ar kaijām, nav vienas atbildes. Kamēr būs pieejami ēku jumti, upes, jūra, kur putniem baroties, diez vai kaut ko varēsim darīt. Jāpatur prātā, ka patiesībā jau cilvēks ar savu apbūvi ir ienācis viņu dzīvesvietā, un kaijas vienkārši ir adaptējušās šai situācijai," uzskata Ainārs Auniņš.

Lai arī ir situācijas, kad sadzīvot ar spārnoto draugu klaigām vai paveiktām nekārtībām pilsētā nemaz nav tik vienkārši, putnu klātbūtnei pilsētvidē ir savas priekšrocības. "Skatoties no cilvēka labuma viedokļa, putnu klātesamībai pilsētā ir vairāki aspekti. Pirmkārt, jebkuram cilvēkam kaut kāda saikne ar dabu ir nepieciešama. Putni pilsētā šo saikni nodrošina, lai arī ne tādā līmenī, ja mēs dotos uz neskartu dabu. Dabas tuvums jebkādā veidā mūs pozitīvi uzlādē. Otrkārt, liela daļa putnu sugu ir kukaiņēdāji, kuri mazina dažādu kukaiņu daudzumu pilsētā, neļaujot tiem strauji savairoties. Putni kalpo kā dabas sanitāri. Tie patērē un reizē samazina dažāda veida organiskos atkritumus. Treškārt, putnu vērošana var kļūt par lielisku atpūtas veidu. Rīga ir daudzveidīga iespējamo putnu dzīvotņu ziņā. Daugavas krasts ar niedrājiem, Daugavgrīva, Vecdaugava, Biķernieku mežs, Spilves pļavas – tās ir atšķirīgas dzīves vides, kurās var sastapt tādus putnus, kurus citur neredzēsim. Putnu vērotājiem Rīgā ir, ko darīt," piebilst Ainārs Auniņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena