Diezgan loģiski, ka daļai autovadītāju jaunās sistēmas ieviešana nekādus iebildumus neraisīja, jo viņi neaizraujas ar "autosacīkstēm" uz koplietošanas autoceļiem. Tajā pašā laikā nevarēja nepamanīt gana daudz protestētāju (pārsvarā sociālajos tīklos un dīvāna sarunās), kuri piesauc gan valsts kāri pēc vieglas peļņas, gan arī prognozē Dienvidvidzemes un Latgales teju ekonomisko pagrimumu dēļ tā, ka tagad uz šiem reģioniem, pēc visa spriežot, investori un ekonomikas attīstītāji ar naudas maisiem vairs nevarēs "zemu lidot" ar 120 un vairāk kilometriem stundā.
Patiesības labad jāatgādina, ka tikpat lielus ātruma cienītāju iebildumus raisīja gan tā dēvētie krūmu policisti, gan pārvietojamo un stacionāro fotoradaru ieviešana, gan arī netrafarēto policijas auto ieviešana satiksmes noteikumu kontrolē. Un iemesls ir tikai viens – par fiksētajiem noteikumu pārkāpumiem tiek piemērots attiecīgs sods. Noteikti ir ļoti niecīgs to autovadītāju skaits, kuri savā šofera karjerā nav saņēmuši nevienu sodu. Pie tādiem nepiederu arī es. Taču pārsvarā cenšos ievērot noteikto kārtību, pat ja atsevišķas nianses arī man šķiet pilnīgi aplamas.
Ievērot vai neievērot satiksmes noteikumus ir katra personīgā izvēle, kas attiecīgās situācijās arī rada lielākas vai mazākas personīgas finansiālas (un dod, Dievs, lai tikai) sekas. Tomēr grūti izprast, kādā veidā ātruma kontroles ierīces tiešā vai pat netiešā veidā var ietekmēt konkrēta reģiona ekonomisko attīstību vai tūrisma rezultātus, kas dzirdēti kā argumenti, kritizējot sistēmas ieviešanu. Atļaušos apšaubīt, vai, piemēram, piesauktās Latgales ekonomiskā situācija strauji uzplauks brīdī, kad uz autoceļiem, kas ved uz šo reģionu, kā maksimālais braukšanas ātrums tiks noteikts 120 kilometri stundā.
Tieši tas pats attiecas uz tūrismu – ja tūrists "lido" pa šoseju, tad jautājums – kas īsti tas ir par tūristu, kurš nevis bauda braucienu, bet "lido" no punkta A uz punktu B.
Starp citu, viskomiskākās un patiesībā bīstamākās situācijas veidojas autoceļu posmos īsi pirms stacionārajiem radariem, kad pirms tam "lidojušie" varoņi strauji samazina ātrumu un nereti "zem radara" brauc pat ar mazāku ātrumu par atļauto, bet jau metru aiz radara atkal turpina "lidot". Manuprāt, tas tikai norāda, ka problēma ir nevis radaros, bet atsevišķu indivīdu domāšanā un attieksmē pret citu cilvēku drošību.
Vienlaikus satiksmes uzraugiem būtu vērts apsvērt iespēju satiksmes noteikumu kontrolē izmantot daudz lielāku skaitu netrafarēto policijas automašīnu, turklāt nodrošinot tās ar pietiekamu apjomu degvielas, lai tās būtu pastāvīgā kustībā, tādējādi neļaujot autovadītājiem savstarpēji ziņot par to atrašanās vietu. Un nauda degvielai nav tālu jāmeklē – no stacionāro fotoradaru iekasētajiem sodiem.
mda...
Grietas Apanauskis
Pareizaisvirsraksts