Oficiāli šā amata īpašnieks ir viens no valsts sekretāra vietniekiem, tomēr postenis tiek uzskatīts par ļoti nozīmīgu un ietekmīgu – to savulaik ir ieņēmuši, piemēram, Pols Volfovics, Ričards Hāss un Džeiks Salivans. Arī gandrīz visu citu bijušo šā amata īpašnieku vārdi ir labi zināmi kā minimums starptautiskās politikas ekspertu aprindās.
Entonam tikmēr ir pieredze darbā iepriekšējās republikāņu, tajā skaitā arī Trampa, administrācijās, taču daudz plašāk viņš ir zināms kā publicists (sākotnēji gan ar ambiciozu pseidonīmu Publijs Decijs Muss). Tieši Entons ar šādu pseidonīmu, kas aizlienēts no viena no Senās Romas konsuliem, īsi pirms 2016. gada vēlēšanām publicēja lielu rezonansi izraisījušu eseju ar nosaukumu Vēlēšanas kā lidojums 93 (The Flight 93 Election).
Lidojums 93 bija viena no četrām islāmistu teroristu 2001. gada 11. septembrī sagrābtajām četrām lidmašīnām un vienīgā, kura nesasniedza teroristu iecerēto mērķi (domājams, ka Balto namu). Kā tiek uzskatīts – pasažieru mēģinājuma atgūt kontroli pār vadību dēļ, kas beidzās ar lidmašīnas avarēšanu un visu tajā esošo cilvēku bojāeju.
Savā esejā Entons salīdzināja demokrātus ar lidojumu 93 sagrābušajiem teroristiem, bet konservatīvos – ar tā pasažieriem, kuri pašaizliedzīgi cenšas novirzīt lidmašīnu no iznīcinošā kursa, vienlaikus saprotot, ka arī viņiem nav gandrīz nekādu izredžu piezemēt lidmašīnu un, visticamāk, viņi visi ies bojā.
Eseja, kā jau minēts, izraisīja ļoti plašu rezonansi un tolaik kļuva par Trampa atbalstītāju sava veida kredo. Arī autora vārds ātri kļuva zināms, un Entons ieņēma amatu Nacionālajā drošības padomē, kas gan netraucēja viņam pēc tam vilties Trampā kā ASV prezidentā. Tiesa, Trampā personiski, bet ne viņa sludinātajā kursā.
Pēc Trampa zaudējuma 2020. gada vēlēšanās analoģijas ar lidojumu 93 arī tika plaši apspēlētas ASV presē, toreiz apgalvojot, ka politiskais reiss ir neatgriezeniski avarējis. Kā ir zināms tagad – kā minimums pāragri, un Entons jaunā statusā ir gatavs atkal iekāpt šajā nosacītajā lidmašīnā, pēc visa spriežot – uzskatot, ka to tomēr ir iespējams veiksmīgi piezemēt. Līdzīgus amatus ar līdzīgām pilnvarām savulaik ir ieņēmuši arī divu citu svarīgu eseju autori – Semjuels Hantingtons un Frānsiss Fukujama. Atklāts paliek jautājums par teorijas īstenošanu praksē.