Azartbiznesa atkarībā

Kā redzējām, visai drīz pēc domnieku paziņojuma sabiedriskā televīzija deva ekskluzīvu tribīni Latvijas lielākajam spēļu biznesa pārstāvim, ļaujot vienā no visvairāk skatītajiem raidījumiem sevi pozicionēt teju vai par misionāru. Arī Finanšu ministrija nāca klajā ar aprēķinu, ka, slēdzot Latvijā azartspēļu vietas, budžetam ietu secen 36,6 miljoni eiro. Saprotams, ka šāda ziņa tika uztverta kā skaidrs signāls šīs jomas atbalstam situācijā, kad budžeta pildīšana tiek pasniegta teju vai kā galvenā valsts pārvaldes prioritāte. Tāpat līdz ar šī gada valsts budžeta likuma pieņemšanu Saeima pieņēma arī likumu grozījumus nelegālu azartspēļu ierobežošanai, tas gan nav saistāms ar Rīgas domnieku ieceri, taču iederas minētajā kontekstā kā apliecinājums valsts rūpēm nevis par to, lai no azartspēlēm atkarīgo būtu mazāk, bet gan lai par visu viņu iespēlēto un nospēlēto naudiņu būtu iekasēti nodokļi. Atkal signāls par valsts kā tādas, nevis tikai kādu fizisku personu atkarību no azartspēlēm.

Tam kontrastā mazliet no cita – bēdīgo seku – rakursa šonedēļ par šo tēmu runāja biedrības Esi brīvs! pārstāvji un par šo jomu atbildīgās amatpersonas, prezentējot pētījumu par atkarību problēmu, saskaņā ar kuru, kā izrādās, 80% no tiem, kuriem varētu būt azartspēļu atkarība, nevēršas pēc palīdzības, turklāt 70% no tiem, kuri ārstējušies, ļaujas atkarībai no jauna. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne arī informēja, ka pērn inspekcijā tikuši saņemti 320 iesniegumi no personām, kuras lūgušas aizliegt sev pieeju spēļu zālēm.

No vienas puses, tātad biznesa interese pelnīt un valsts interese iekasēt nodokļus, no otras – atkarības no azartspēlēm problēma, bet pa vidu – tikai viena no daudzajām Latvijas pašvaldībām spējusi atvēzēties radikāliem šīs jomas ierobežojumiem (kas publiski gan tiek pamatoti ar cēlu mērķi – rūpēm par cilvēkiem, lai gan nojaušams, ka drīzāk tā pamatā ir vēlme panākt Rīgas mēra neatcelšanu no amata, izdarot spiedienu uz pašvaldības uzraugošā ministra partijas sponsora interesēm).

Te nu ir vietā teikt: suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Neizskatās, ka kāds valsts līmenī šajā ziņā būtu gatavs ko mainīt. Alkoholu veikalos ļauts tirgot vien līdz plkst. 22.00, turpretī citai, ne mazāk postošai atkarībai pat šāda ierobežojuma nav – spēļu zāles ir vaļā cauru diennakti...