Viedokļa autore ir Luminor vadītāja Latvijā Kerli Gabrilovica. Apgalvojums, ka ''nākotnē skaidra nauda būs relikvija'', gan šķiet pārspīlēts vai vismaz pāragrs. Nenoliedzami, ka Latvijā liela daļa norēķinu tiek veikti virtuāli, taču aizvien vēl plaši tiek lietota skaidra nauda, un arī daudzās citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, piemēram, Portugālē un citur Dienvideiropā, kā arī Vācijā, skaidra nauda joprojām ir populārs maksāšanas līdzeklis.
Tiesa gan, var piekrist tam, ka skaidras naudas iziešana no aprites ir vērojama Zviedrijā, kas, pēc Gabrilovicas apgalvotā, ''2023. gadā iecerējusi no skaidras naudas attiekties pilnībā''.
(Jāpiebilst, ka Zviedrija nav eirozonas valsts un tās pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem padara nevajadzīgu kronu iegādi valūtas maiņas punktos, kas, protams, ir ērti biznesa un kultūras tūristiem, kā arī atpūtniekiem no Latvijas.)
Taču saistībā ar apgalvojumu, ka ''nākotnē skaidra nauda būs relikvija'', arī rodas jautājums par to, cik korekti ir tas, ka viena komercbanka izplata šādu vēstījumu? Pagaidām ES līmeņa institūcijas nav oficiāli paziņojušas, ka visā eirozonā vai pat visā ES konkrētā datumā notiks pilnīga atteikšanās no skaidras naudas.
Jau iepriekš ir dzirdēts viedoklis, ka atteikšanās no skaidras naudas mazinās ēnu ekonomiku un naudas zādzību skaitu, taču ne visi tam piekrīt.
Ēnu ekonomikas pētnieki ir brīdinājuši, ka tautsaimniecības pelēkā sektora darboņi savām shēmām izmanto arī virtuālos finanšu risinājumus.
To, ka pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem nav garantija pret zādzībām, nesen apliecināja sociālā tīkla Facebook lietotāji, kuri dalījās savā bēdīgajā pieredzē par gadījumiem, kad pēc bankas kartes lietošanas naktsmītnes rezervējumiem un pirkumiem ārvalstīs no konta sāk zust nauda, t i., parādās maksājumi, kurus nav veicis konta likumīgais īpašnieks.
Turklāt saistībā ar pilnīgu pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem ir trīs riski. Pirmais – saistīts ar tehniskajiem aspektiem, tādiem kā elektrības padeves pārtraukumi. Otrais – kādas konkrētas bankas sabrukums, jo ko darīs tās klienti, ja paliks ar nederīgām bankas kartēm vai lietotnēm? Trešais risks ir saistīts ar to, ka pilnīga pāreja uz bezskaidras naudas norēķiniem nodrošinās bankām informāciju par visiem klientu (gan privātpersonu, gan juridisko personu) norēķiniem, un bankām nāksies pierādīt, ka šie dati tiek glabāti pietiekami droši, lai nenokļūtu svešās rokās.
solo
Saule
viss attīstās - arī klienti