Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā 0 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Bažas, kas neļauj nopelnīt

Latvijā ik pa laikam uzmanību izpelnās jautājums par valsts uzņēmumu privatizāciju. Tēma izceļas ar augstu politisko jutīgumu, sevišķi vēl tad, ja tuvojas Saeimas vēlēšanas un neviens sabiedrības acīs negrib būt sliktais, kas valsts uzņēmumu kādam izpārdevis par sviestmaizi.

Ļoti ticams, ka tas ir kalpojis par iemeslu, lai atsauktu starpinstitūciju saskaņošanai nodoto Pārresoru koordinācijas centra priekšlikumu par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā. Latvijas sabiedrībā vēl aizvien dziļi ir iesakņojušās bažas, ka tad, ja tiks pārdots kaut kas valstij piederošs, ieguvējs noteikti būs kāds ārzemnieks vai politiskā elite un tai pietuvinātie. Reizēm rodas iespaids, ka nospiedošā mazākumā ir tie, kuri uzskata, ka vismaz kaut kādi evolūcijas procesi ir skāruši arī mūsu valsts politisko eliti un tās pieņemti nozīmīgi finansiāli lēmumi ir sabiedrības vairākuma interesēs.

Šāds lēmums būtu arī par valsts uzņēmumu aktīvāku dalību Latvijas kapitāla tirgū. Tas uzreiz nenozīmē 100% valsts kompāniju kapitāla daļu pāriešanu privātās rokās, turklāt, kā bieži mēdz uzskatīt, "gandrīz par velti". Protams, arī pēdējās desmitgades laikā ir bijuši visai strīdīgi lēmumi par to, cik izdevīga valstij bijusi kāda īpašuma atdošana privātās rokās (kaut vai bankas Citadele pārdošanas gadījumā). Taču pamats šaubām radās nevis tāpēc, ka uzņēmums nonāca publiskā vērtspapīru tirgū, bet gan tāpēc, ka nenonāca. Kāda viena stratēģiska investora meklēšana ne vienmēr sola īpašuma pārdošanu par labāko cenu, savukārt, ja veiksmīga un potenciāli nākotnē labi pelnoša uzņēmuma kapitāla daļas nonāk izsolē publiskā vērtspapīru tirgū, tad pircēju vidū valda sacensība un pie guvuma tiek tas, kurš sola vairāk.

Ja runājam par nesen "noairēto" priekšlikumu attiecībā uz valsts uzņēmumu nonākšanu vērtspapīru tirgū, tad jāpiebilst, ka ierindas iedzīvotājs šajā sakarā diezin vai tiek pie kaut kādiem ieguvumiem. Savukārt, ja biržā nonāktu, teiksim, 10% Lattelecom vai tikpat daudz Latvenergo akciju, iedzīvotājiem tiktu dažādotas uzkrājumu iespējas un nebūtu tik daudz jāuztraucas par to, ka banku depozītu atdeve ir tuva nullei, un to, cik gala rezultātā izdosies "saskrāpēt" no investīciju fondiem vai uzkrājošās apdrošināšanas. Labklājības ziņā mēs bieži gribam līdzināties Igaunijai, taču tur diezin vai ir kāds sarūgtināts par Tallinas ūdensapgādes uzņēmuma Tallinna Vesi nonākšanu biržā. Tieši pretēji – ieguldītājiem ir radīta iespēja pelnīt uz visai stabilas uzņēmuma dividenžu politikas rēķina, iegādājoties akcijas un salīdzinājumā ar tās cenu ļaujot tikt pie 6–7% vērtas dividenžu atdeves gadā

Top komentāri

reptilis
r
Raksta autors ir ar vāju atmiņu...vai speciāli tēlo pamuļķi un izliekas ,ka nezina ,ka bija referendums un tauta nobalsoja pret privatizāciju......,bet ,kurš Jums liedz izveidot jaunus peļņu nesošus uzņēmumus,kuru akcijas izvietot biržā?...nu,ja -stulbums un izveidotā sistēma - iztirgot esošo ir izdevīgāk nekā izveidot ko jaunu:))))
Vidvuds
V
Nekad nav bijis referendums par privatizāciju, vai valstij piederošu uzņēmumu privatizāciju! Vēlētāji nobalsoja Pret konkrēti Latvergo privatizāciju.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē