Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Brīdinājums mūsu valdībai

Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pētījuma autori ir ekonomikas eksperti Arnis Sauka un Tālis J. Putniņš.)

Protams, ēnu ekonomikas kāpumam 2020. gadā, kurš vēsturē ieies kā Covid-19 pandēmijas laiks, ir dažādi cēloņi. Tomēr šis kāpums jāuztver arī kā apliecinājums tam, ka realitātei neatbilstošs izrādījies politiskās elites un valsts pārvaldes popularizētais apgalvojums, ka uzņēmēji, kuri pandēmijas laikā spiesti paši izmantot valsts atbalstu vai arī noraudzīties, kā vienīgi ar atbalsta palīdzību spēj eksistēt citi uzņēmumi, sapratīs, cik svarīgi ir korekti maksāt visus nodokļus, neko neoptimizēt un neshēmot. Respektīvi, tik vienkārši tas nebūs, ka visa biznesa vide pateicībā par valsts atbalstu pilnībā pašattīrīsies un izskaudīs pat mazākās ēnu ekonomikas iezīmes. 

Tajā pašā laikā valdības kritiķu iecienītais arguments, ka pandēmijas laikā virknei nozaru noteiktais aizliegums strādāt daudzus mudinājis strādāt neoficiāli, arī ir pārspīlēts, turklāt ir tādas ierobežojumu skartās nozares, piemēram, gaisa satiksme, kurās neoficiāli darboties nav iespējams.

Mūsu valdībai ēnu ekonomikas kāpums būtu jāuztver kā brīdinājums, kas norāda uz to, ka, pieņemot tādus lēmumus, kas skar tautsaimniecību, vajag ieklausīties ekonomistos, uzņēmējos, kā arī nozaru organizācijās un vajag ņemt vērā viņu ieteikumus, jo ne politiskajai elitei, ne ministriju ierēdniecībai nav zināšanu par reālo situāciju uzņēmējdarbībā. 

Jāatgādina arī, ka pirms pandēmijas vairākās jomās, piemēram, būvniecībā, bija vērojama uzņēmēju vēršanās pret ēnu ekonomiku pašu nozares iekšienē, turklāt bieži tika runāts par to, ka ēnu ekonomika kropļo konkurenci. 

To ņemot vērā, valdībai būtu jāveido uz līdzvērtības principiem balstīts dialogs ar uzņēmējiem, lai kopīgi atrastu nevis teorētiski pareizākos, bet praktiski efektīvākos risinājumus ēnu ekonomikas mazināšanai.

Ēnu ekonomikas kāpums gan nav tikai Latvijai raksturīga problēma. Lietuvā pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, ēnu ekonomika augusi par 2,2% un sasniegusi 20,4% no IKP, Igaunijā arī augusi par 2,2% un sasniegusi 16,5% no IKP. 

Tomēr jau kopš 2009. gada, kad pirmo reizi tika veikts tieši šāds pētījums Ēnu ekonomikas indekss, Latvijas ēnu ekonomikas apjoms ir vislielākais Baltijā. Turklāt pētījums atklāj, ka pērn mūsu valstī bijusi visā Baltijā zemākā apmierinātība ar valdības atbalstu uzņēmējiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Birokrātijas spīlēs

Diezgan spilgtu paraugstundu tam, kādēļ ļoti, patiešām ļoti steidzami nepieciešams uzsākt birokrātiskā sloga mazināšanas aktivitātes, nupat demonstrē ne vairs tikai ierēdņi, bet arī politiķi, savās &q...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē