Šāgada jūnijā, salīdzinot ar jūniju pērn, inflācija mūsu valstī bijusi vien 1,5%. Pēc Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem, vidēji ES inflācija bijusi 2,6%, un šoreiz uz citu dalībvalstu fona Latvija izskatās labi. Tomēr kopš 2020. gada pavasara piedzīvotie satricinājumi, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas iebrukumu Ukrainā, iespaidīgo cenu lēcienu un neskaidrību par nākotni, ir pastiprinājuši finansiālo piesardzību gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā.
Jebkādas runas par iespējamu nodokļu paaugstināšanu rada satraukumu daudziem cilvēkiem. Neraksturīgi banku sektora ekonomistiem, kuri politiskos strāvojumus kritizē ārkārtīgi reti, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš šovasar norādīja, ka jūnijā Latvijas iedzīvotāju noskaņojums būtiski pasliktinājās un ka to, visticamāk, "izraisīja spekulācijas par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vai citu patēriņa nodokļu palielināšanu". Te jāatceras, ka par PVN paaugstināšanas iespēju jūnija sākumā runāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). To, ka patlaban nav pamata nodokļu palielināšanai, nesen televīzijā TV3 uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka Igaunijā "PVN celšana milzīgu efektu nav devusi".
Latvijai un kopumā Baltijas valstīm ir raksturīgs tas, ka ievērojama daļa sabiedrības balansē uz nabadzības robežas tādā aspektā, ka pēc ikmēneša obligāto maksājumu veikšanas un neizbēgamajiem tēriņiem, kas saistīti ar pārtiku, mājokli, veselības aprūpi, transportu un tamlīdzīgi, īpaši daudz naudas pāri nepaliek. Turklāt vēl jārēķinās ar nepieciešamību veidot uzkrājumus un ar neparedzētiem izdevumiem. Ja tiek paaugstināts PVN, tad var gadīties, ka cilvēki vienkārši pirks mazāk preču un retāk izmantos dažādus pakalpojumus, jo cenas būs augušas.
Gan nozaru, gan uzņēmumu līmenī ir atšķirīgas tradīcijas apgrozījumu raksturojošo datu publiskošanai. No e-komercijas segmenta nāk informācija par pieprasītākajām preču grupām, ļaujot spriest arī par iedzīvotāju izvēlēm, taču vienlaikus ir arī daudz noslēgtākas nozares, un ir tādi uzņēmumi, kuriem šķiet pareizi sevi pozicionēt kā mūžīgos veiksminiekus un skaitļu vietā paust pašslavinošas frāzes. Iespējams, ka pārtikas cenu un ar mājokli saistīto izdevumu kāpums samazina, piemēram, grāmatu iegādi, kultūras pasākumu apmeklēšanu un vietējā tūrisma pakalpojumu izmantošanu. Vai tiešām to vajag?