Latvijas Banka nesen informēja par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) 10. martā ir pieņēmusi lēmumu anulēt Baltic International Bank licenci. ECB lēmums pieņemts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma. 16. martā Latvijas Banka paziņoja, ka ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par Baltic International Bank likvidācijas procesa sākšanu.
Jāpiebilst, ka likvidācijas procesā nonākusī banka nekad nav bijusi no vērienīgākajām Latvijas banku sektora pārstāvēm, un daudzi to, vai šāda banka pastāv vai nepastāv, vispār var nepamanīt. Tomēr daļa mūsu sabiedrības pēc iepriekš piedzīvotajām banku problēmām, kuru spilgts piemērs bija Krājbankas krahs 2011. gadā, visu, kas saistās ar kādas bankas nonākšanu grūtībās, uztver saasināti.
Tas attiecas arī uz ziņām par to, ka ASV finanšu uzraudzības iestādes apturējušas Silicon Valley Bank darbību. LETA vēsta, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni jau ir mierinoši paziņojis, ka Silicon Valley Bank sabrukums nerada draudus ES banku sistēmai. Taču nav brīnums, ka pēc 2008.–2010. gada globālās finanšu krīzes jebkādu viļņošanos banku sektorā ar bažām uztver ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu iedzīvotāji. Būtiski šajā gadījumā ir atcerēties divus aspektus. Pirmkārt, katrai problēmās nonākušajai bankai ir savs individuālais stāsts, un vienas bankas problēmas neatkarīgi no tā, vai šī banka darbojas mazā valstī vai vienā no pasaules lielvalstīm, tiešām nav iemesls, kura dēļ vajadzētu celt paniku par finanšu jomā briestošu krīzi. Otrkārt, lai gan banku bizness no daudziem citiem uzņēmējdarbības virzieniem atšķiras ar ārkārtīgi niansēto regulējumu, tas ir un paliek bizness, un jebkurā biznesā var gadīties gan veiksmes, gan neveiksmes.
Cits aspekts ir tas, ka Covid-19 risku mazināšanas nolūkos popularizētie bezskaidras naudas norēķini vēl ciešāk ne tikai juridisko personu, bet arī privātpersonu ikdienu ir sasaistījuši ar bankām. Latvijas Bankas veidotais Maksājumu radars rāda, ka pērn augustā iedzīvotāji skaidrā naudā veica 29% maksājumu, pirms pandēmijas – 44%. Ir saprotams, ka ciešā saistība ar bankām – sākot no karšu norēķiniem līdz uzkrājumiem pensijai – nemazināsies. Līdz ar to gan banku pārstāvjiem, gan politiķiem vajadzētu informēt sabiedrību par situāciju ne tikai tad, kad ir reālas problēmas, bet jau tad, kad sabiedrībā pavīd uztraukums par iespējamas nestabilitātes pazīmēm.