To atklāj gan februārī publiskotais pētījums Turības biznesa indekss, ko jau gadiem veic Biznesa augstskola Turība sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, gan dažādi citi pētījumi. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par bezdarbu pagājušajā gadā rāda, ka bezdarbnieku skaits pārsniedzis 60 tūkstošus. Arī ielūkojoties Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotajā informācijā, ir pamanāms, ka bezdarbnieku skaits regulāri pārsniedz vakanču skaitu.
Jāpiebilst arī, ka izglītības izstāde Skola 2024, kas pagājušajā nedēļā noritēja Rīgā, Ķīpsalā, radīja iespaidu, ka mūsu valstī ir gan daudz mērķtiecīgu, karjeras veidošanā ieinteresētu jauniešu, gan arī plašas iespējas apgūt XXI gadsimtā pieprasītas specialitātes.
Tad kāpēc uzņēmēji akcentē darbinieku trūkumu kā biznesa attīstību ierobežojošu faktoru?
Ir visai iespējams, ka būtiska nozīme ir vispārējam iedzīvotāju skaita kritumam. Šā gada 1. janvārī Latvijas iedzīvotāju skaits bija viens miljons 873 tūkstoši, kas, pēc CSP aprēķiniem, ir par 18,5 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tā kā mūsu valstī cilvēku kļūst mazāk, sarūk arī potenciālo darbinieku skaits. Ir pagājuši tie laiki, kad gandrīz jebkurai vakancei pieteicās daudzi desmiti pretendentu un darba devējs varēja vairākās atlases kārtās izvēlēties, viņaprāt, atbilstošāko cilvēku. Patlaban jārēķinās ar to, ka vakancei var pieteikties vien daži pretendenti un no viņiem arī darbinieks jāizvēlas. Vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka darba tirgū, tāpat kā ikvienā tirgū, ir svarīgi izprast tirgus diktētās cenas, šajā gadījumā – algu līmeni.
2023. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto mēnešalga informācijas tehnoloģiju (IT) jomā nedaudz pārsniedza 2500 eiro, savukārt izmitināšanas un ēdināšanas nozarē tā bija nedaudz virs tūkstoš eiro – ir skaidrs, ka ar atbilstošo atalgojuma lielumu jārēķinās gan uzņēmumiem, kam nepieciešami darbinieki, gan darba meklētājiem. Protams, ir dažādas nianses konkrētos amatos, bet skaidrs, ka uzņēmums nevar cerēt, ka noalgos profesionālu IT speciālistu par viesmīļa palīga algu.
Gan statistikas dati, gan tendences sabiedrībā liek domāt, ka tuvākajā laikā ievērojams sociālekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums nav gaidāms. Turklāt jārēķinās arī ar to, ka tādā gadījumā, ja ģeopolitiskā situācija kļūs vēl saspringtāka, aizvien vairāk cilvēku iesaistīsies ar valsts aizsardzību un drošību saistītajās nozarēs un tas var vēl vairāk samazināt citām nozarēm pieejamo darbinieku skaitu.