Šoreiz runa ir par finanšu ministra Jāņa Reira atziņām par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu attiecībā uz Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem, kā arī restorānu biznesam. Pirmajai no minētajām grupām, ministraprāt, šādas likmes piemērošana neesot efektīva, taču tās piemērošana varētu sevi attaisnot restorānos.
Man kā ierindas patērētājam, protams, šķiet apsveicama doma, ja sabiedriskā ēdināšanas sektora cenrāžos redzamie skaitļi sarūk vai vismaz nepiedzīvo jūtamu kāpumu. Domājams, ka šai atziņai varētu piekrist arī ne viena vien namamāte, kurai šādā gadījumā ikdienas solis varētu radīt mazāku sagurumu nekā līdz šim. Turklāt tas būtu labi arī valsts ekonomikai, jo pieaugtu naudas aprite un tas ir viens no ceļiem uz labklājību. Tomēr, ja runājam par vairuma valsts iedzīvotāju labklājības rādītājiem, kā arī naudas tērēšanas iespējām un paradumiem, neviļus piezogas jautājums: vai aktuālāk ir nodrošināt iespējami lētas ikdienā nepieciešamās pārtikas preces, vai domāt, kā potenciāli samazināt tēriņus tiem, kuru rocība ir lielāka?
Dzirdēti viedokļi, ka samazinātā 5% PVN likme Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem sevi neesot attaisnojusi, jo daudziem cenas ir augstākas nekā pirms gada un patērētāju ieguvumi ir bijuši manāmi tikai pirmajos mēnešos, kad tā tika ieviesta.
Šādām atziņām gribētu nepiekrist, jo to, cik maksājam par buntīti burkānu vai kartupeļu kilogramu, nosaka ne vien nodokļu likmes, bet arī sezonālu faktoru un laika apstākļu kopums, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām.
Jo lielāks ir piedāvājums, jo mazāka ir cena. Tāpēc, piemēram, septembrī vai oktobrī dārzeņi, kas raksturīgi Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, ir lētāki nekā maijā. Tad tie praktiski "beigušies" un ir jādzīvo ar pārpalikumiem vai jābauda ārvalstu piedāvājums, kas šajā gada sezonā var šķist stipri padārgs. Protams, var gadīties, ka arī kāds no tirgotājiem šur tur "piemet" cenu, tomēr kopumā visu nosaka sezonalitāte un raža. Piemēram, 1 kg kāpostu saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušā gada maijā maksāja 0,60 eiro kilogramā, kas ir par 26 centiem vairāk nekā pērn februārī, taču par pieciem centiem mazāk nekā atbilstošā laika periodā 2017. gadā. Pagājušajā mēnesī minētā dārzeņa cena bija pieaugusi līdz 0,66 eiro kilogramā, taču kāposts ir mitruma prasīgs, bet pagājušā gada vasara bija sausa ar attiecīgu ietekmi uz ražu. Patiesībā, ja PVN likme nebūtu samazināta, ir visai liela iespēja, ka februārī par vienu kg kāpostu nāktos maksāt nevis 66, bet vairāk nekā 75 centus.
Tādējādi, ja PVN likme nebūtu samazināta, tad šobrīd dārgie dārzeņi, visticamāk, būtu vēl dārgāki.
Tas, domājams, nav mazsvarīgi tiem, kuru ienākumi ir mazi un kuru dzīvi pirms vēlēšanām pašreizējās varas partijas ir solījušas uzlabot. Plānojot to, ko mainīt nodokļu sistēmā, politiķiem vajadzētu paturēt prātā, kas ir viņu darba devējs un kādu mērķu vadīti viņi šo darba devēju pārstāv, sevišķi vēl tad, ja savā darbavietā ir gadījies iekļūt pēdējā brīdī, iebāžot kāju jau gandrīz aizvērtajās durvīs.
VVZ
Jautājums
reptilis