Pēc tam, kad iepriekšējos gados no valsts izvesto preču apjoms izaugsmes ziņā ir uzrādījis stagnāciju, likumsakarīgs varētu šķist jautājums, vai pašreizējiem datiem ir gadījuma raksturs, vai arī varam runāt par noturīgas augšupejošas tendences veidošanos. Ņemot vērā, ka Latvijas tautsaimniecība ir maza, tad iepriekšējos gados bija vērojamas situācijas, kad rekordliela vietējā graudu raža spēj būtiski kāpināt kopējo eksportu. Tādējādi šis faktors varētu būt uzskatāms par gadījuma rakstura statistikas uzlabotāju. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, pašreizējais eksporta kāpums pavada kopš desmitgades sākuma straujāko apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides pieaugumu, līdz ar to ir pamats domāt par vispārējas pozitīvas tendences veidošanos.
Iemeslu šādai tendencei netrūkst. Lai arī vēl pērn bija visai liela neuzticība attiecībā pret Eiropas, galvenokārt eirozonas, ekonomikas atveseļošanos no iepriekšējās finanšu krīzes, patlaban uz situāciju varam raudzīties no daudz optimistiskāka skatupunkta.
Tā, piemēram, mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu pieaugumu temps Eiropas monetārajā savienībā šā gada februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi palielinājies par 2,3%, kas ir augstākais izaugsmes temps kopš 2010.–2011. gada mijas. Tas nozīmē, ka mājsaimniecību kredītspēja aug, kas savukārt nozīmē augošu patēriņu un paver Latvijas uzņēmumiem iespēju eksportēt vairāk, patlaban pozitīvi atsaucoties Latvijas kokapstrādes, metālapstrādes, būvmateriālu un mēbeļu ražošanas datos.
Neraugoties uz kādreizējo skepsi, arī Lielbritānijas aiziešanas faktors no Eiropas Savienības nav apturējis Latvijas eksporta pieaugumu. Tieši pretēji – gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn eksports uz Eiropas lielāko salu pieaudzis par 9% – līdz 86 miljoniem eiro. Līdz ar to kopējā eksporta konjunktūra ir vērtējama kā laba un šogad var veicināt straujāku Latvijas ekonomisko pieaugumu par ekspertu lēstajiem 3–4%.