Kokote savus secinājumus argumentējusi ar virkni juridisku terminu, atsaucēm uz ECB statūtiem u. c. Loģiski, ka šim paziņojumam sekoja atskaņas arī Latvijā – ka tas ir signāls, ka arī ES Tiesas lēmums varētu būt labvēlīgs Rimšēvičam, ka tas ir mājiens, ka Latvijas tiesībsargi nav bijuši uzdevumu augstumos, ka Rimšēvičam uzrādītā apsūdzība ir "baltiem diegiem šūta" un tamlīdzīgi.
Taču šajā gadījumā nav būtiski, vai lietā figurē "Rimšēvičs", "Andersons", "Lasis" vai "Cigoriņš". Jautājums ir – vai šādu ES pārstāvja paziņojumu nebūtu pamats uztvert kā mēģinājumu iejaukties neatkarīgas valsts izmeklēšanas iestāžu darbā, kuru sargā izmeklēšanas noslēpums?
Un vai tas nav uzskatāms kā bīstams precedents, kad, balstoties uz dažādiem statūtiem, tradīcijām un sazin ko vēl, ES institūcijas arī turpmāk atļausies netraucēti iejaukties jebkurā Latvijas tiesībsargu īstenotajā izmeklēšanas procesā un ķidāt viņu lēmumus?
Konkrētā lieta šobrīd ir pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, tātad, ļoti iespējams, ir konkrēti fakti, kurus pirms lietas nodošanas tiesai procesa virzītājs uzskata par neiespējamu atklāt plašākam personu lokam, lai nodrošinātos pret iespēju, ka kādi viņa rīcībā esoši pierādījumi pēc to priekšlaicīgas publiskošanas zaudē nozīmīgumu. Manuprāt, tā ir normāla situācija jebkurā kriminālprocesā.
Tāpēc būtu dīvaini izslēgt iespējamību, ka procesa virzītājs iesniegšanai ES Tiesai ir iedevis to informāciju, ko šobrīd ir gatavs atklāt. Vēl vairāk – jūnijā KNAB nodeva lietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, bet prokuratūra konkrētām personām uzrādīja apsūdzības. Tātad prokuratūra ir atzinusi KNAB izmeklēšanas rezultātu par pamatotu lietas tālākai virzībai.
Tas, kādus drošības līdzekļus piemērot konkrētām personām, ir procesa virzītāja ziņā, par kuru adekvātumu viņš attiecīgi ir atbildīgs. Turklāt jebkuru viņa lēmumu ir iespējams pārsūdzēt augstāk stāvošai instancei. Šobrīd spēkā ir konkrēti ierobežojumi, kurus par neatbilstošiem, šķiet, pagaidām uzskata tikai ģenerāladvokāte.
Tiesnesis
M
bet