Jau daudzkārt uzsvērts, ka situācijas krasā pasliktināšanās pērn rudenī ir tiešas sekas valdības prieka eiforijai vasarā, slavinot sevi par izciliem panākumiem vīrusa apkarošanā pavasarī, tajā pašā laikā, kā tagad skaidri redzam, "mierīgos laikus" vasarā vispār neizmantojot tam, lai patiešām izstrādātu reālus plānus A, B, C, D brīdim, kad sāksies otrais vīrusa uzliesmojums.
Nevar noliegt – pērn pavasarī sabiedrība patiešām daudz vairāk apvienojās, pašdisciplinējās un pacieta pēkšņās ekonomiskās grūtības, taču iemesls tam bija daudz lielāka uzticēšanās valsts pārvaldei – ka cilvēki, kuriem uzticēta valsts vadīšana un kuri saņem algas no sabiedrības maksātajiem nodokļiem, ar tikpat lielu pašatdevi darīs visu iespējamo, lai mēs visi kopā pārciestu pirmo krīzes vilni un savlaicīgi, turklāt profesionāli, sagatavotu valsti otrajam krīzes vilnim.
Šodien ir 3. februāris, un diemžēl piedzīvojam, ka privātā uzņēmējdarbība un sabiedrība kopumā grimst aizvien dziļākā finansiālajā bedrē, ko ietekmē vīrusa izplatības nemainīgi augstie rādītāji. Un ir skaidri redzams, ka valdības «dāsni atvēlētie pabalsti» līdz galam nestrādā, turklāt arī ierobežojumu izvēles mehānisms ir ne tikai joprojām nesaprotams, bet patiesībā jau kļuvis par apsmiekla objektu kopā ar tā radītājiem.
Jau daudzkārt valdībai ir skaidri pateikts, ka sabiedrība neiebilst pret ierobežojumiem un maksimāli godprātīgi tos cenšas arī ievērot. Iebildumi ir pret ierobežojumu neloģiskumu. Turklāt ar šiem absurdajiem atļauto un aizliegto preču sarakstiem valdība apzināti vai neapzināti šobrīd sekmē divus ļoti bīstamus faktorus. Pirmais – redzot, ka situācija neuzlabojas un daļa ierobežojumu pamatīgi apgrūtina dzīvi, cilvēki meklē un atrod, kā legāli (vai dažreiz nelegāli) tomēr apiet, viņuprāt, bezjēdzīgos un neefektīvos ierobežojumus. Bet otrs faktors – šobrīd valdība ar aizbildinājumu par cilvēku drošību ir radījusi precedentu, kad viens uzņēmējs drīkst strādāt, bet otrs nedrīkst. Taču tādus loģiskus un kaut paviršos pētījumos balstītus argumentus šim dalījumam "drošajos un nedrošajos" valdība nespēj sniegt, jo, visticamāk, tādu nemaz nav. Un tas savukārt rada savstarpējo rūgtumu arī starp uzņēmējiem.
Un pat tas, ka pa vidu daudzajiem pārmetumiem politiķi pamet kādu formālu "paldies godprātīgajiem iedzīvotājiem", neuzlabo situāciju. Tieši pretēji. Un tāpēc arī lielākā daļa nodokļu maksātāju vairs netic esošajai valdībai un politiķiem, kuri droši vien paši par šo situāciju ir daudz optimistiskākās domās.