Grenlandei, jāatgādina, ir tiesības pasludināt pilnīgu neatkarību, ja referendumā to atbalsta salas iedzīvotāju vairākums. Tomēr grenlandieši tiesības rīkot šādu referendumu ne reizi nav izmantojuši. Tostarp atšķirībā no tādām teritorijām kā Farēru salas vai Ņūfaundlenda un neraugoties uz to, ka neatkarības ideja salā vienmēr ir bijusi populāra un aptaujas gandrīz vienmēr uzrāda, ka tās piekritēju skaits pārsniedz palikšanas Dānijas pārziņā atbalstītāju skaitu.
Cits jautājums, ka tikpat ilgstoši pastāv divi dažādi priekšstati par Grenlandes neatkarību. Viena daļa (mazākums) iestājas par tūlītēju aiziešanu no Dānijas, kamēr citi (vairākums) tradicionāli uzsver, ka Grenlandei tās niecīgā iedzīvotāju skaita dēļ nav savu līdzekļu neatkarīgas valsts funkciju nodrošināšanai. Kamdēļ neatkarība ir atbalstāma, taču tālākā nākotnē, kad būs saprotams, no kādiem avotiem nāks līdzekļi valsts uzturēšanai. Turklāt pie šādas nostājas vienmēr ir pieturējies arī šajās vēlēšanās zaudējušās divu kreiso partiju koalīcijas deputātu vairākums.
Pats balsojums tikmēr gan bija ne tik daudz par neatkarību, cik par ekonomiku un arī tradicionālajām vērtībām. Par ko uzskatāmi liecina tas, ka par vēlēšanu uzvarētāju kļuvušās opozīcijas partijas Demokraatit (ieguva 10 no 31 vietas parlamentā) uzskati neatkarības jautājumā tikpat kā neatšķiras no iepriekšējo varas partiju uzskatiem. Tomēr, tā kā ar kreisajiem (kas pa abiem kopā ieguva 11 mandātu) demokrātiem nav pa ceļam, salas valdībā acīmredzami iekļūs tūlītējās neatkarības (un kaismīgi sadarbības ar ASV) atbalstītāji, partija Naleraq ar astoņām vietām. Kamdēļ Grenlande pavisam drīz (iespējams, jau aprīlī) piedzīvos savu pirmo neatkarības referendumu.
Salinieki, protams, neatkarību atbalstīts, taču ar tās pasludināšanu un tai sekojošu mešanos ASV prezidenta apkampienos tikmēr diezin vai steigsies. Ticamāk šķiet, ka referenduma rezultātu legalizēšana notiks tikai pēc tam, kad ASV un Dānija būs vienojušās par kopīgu sava veida salas apsaimniekošanu un atbalstīšanu. Vai arī ASV ir garantēti un ilgtermiņā jāpiedāvā Grenlandei kas jūtami vairāk par Dānijas ilggadējo pusmiljardu eiro. Kas, ņemot vērā to politiku, kādu Tramps un viņa atbalstītāji izvērš Savienotajās Valstīs, vismaz šobrīd nešķiet īpaši ticami.