Par vienu no tā rezultātiem solās kļūt vēl lielāka jau tāpat pieticīgo izredžu piesaistīt Indiju Rietumu nometnei samazināšanās globālā ģeopolitiskā konflikta ietvaros.
Konflikts sākās pēc tam, kad Kanāda paziņoja par viena Indijas diplomāta izraidīšanu no valsts, apsūdzot viņu līdzdalībā šāgada jūnijā Kanādas Britu Kolumbijas provincē notikušajā sikhu separātistu organizācijas Halistānas tīģeri līdera Hardīpa Singha Nidžara noslepkavošanā. Halistānas tīģeri Indijā tiek uzskatīti par teroristisku organizāciju (un jāatzīst, ka ne bez iemesla), un Indijas valdība ir izvērsusi bezkompromisa cīņu pret viņu līderiem, lai gan oficiāli to atzīt atsakās. Turklāt Nidžars nav vienīgais no sikhu separātistiem, kurš "neskaidros apstākļos" nogalināts kādā no Rietumvalstīm.
Vienlaikus līdzīgā situācijā, piemēram, Lielbritānijā, apstākļi oficiāli tā arī palika neskaidri un varasiestādes publiski cenšas norobežoties no sikhu radikāļiem, taču Kanādas gadījumā situācija – pirmām kārtām plašās un ietekmīgās sikhu kopienas dēļ – ir apmēram līdzīga kā ar Kurdistānas Strādnieku partijas un arī citu kurdu grupējumu kaujiniekiem Zviedrijā un attiecīgi – kā Zviedrijas un Turcijas attiecību gadījumā. Nekādi vērā ņemami šķēršļi viņu darbību neierobežo, un arī uzskatīt sikhu separātistus par teroristiem vai – vēl jo vairāk – izdot kādu no viņiem Indijai Kanādas varasiestādes negrasās. Kā arī klusēt par Ņūdeli aktivitātēm tās teritorijā, kas beigās arī noveda pie vērienīga skandāla.
Šobrīd domstarpību rezultāts jau ir abu pušu diplomātisko misiju skaita ievērojama samazināšana, kā arī arvien asākas savstarpējās apsūdzības. Indijas presē lielā skaitā ir lasāmas Kanādai un tās premjeram reti neglaimojošas publikācijas, kā arī secinājumi, ka ar tādiem «terorisma atbalstītājiem» Indijai pavisam noteikti nevar būt nekā kopīga. Tas nešaubīgi ietekmē jau tāpat ne īpaši prorietumniecisko noskaņojumu valstī. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Indijai tas tiešām ir principa, nevis kā Turcijas gadījumā – tirgus un politiskā izdevīguma jautājums.
Raugoties plašāk, abi minētie ir tikai paši skaļākie, bet nepavisam ne vienīgie gadījumi, kad starp Rietumvalstīm un globālo dienvidu valstīm pastāv šāda veida savstarpējo uzticību mazinošas domstarpības. To atrisināšana principiālas (tostarp ideoloģiski motivētas) nostājas dēļ vismaz pārskatāmā nākotnē nešķiet reāla. Un tas attiecīgi nozīmē arī divu dažādu pasauļu tālāku nošķiršanos.