Jau vairāk nekā pusotru mēnesi naftas cenas uzrāda samazināšanās tendenci, turklāt krituma apmērs ir patiešām iespaidīgs. Kopš pēdējiem oktobra sākumā sasniegtajiem maksimumiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena ir kritusies apmēram par trešdaļu. Sākotnēji cenas samazināšanās tika skaidrota ar to, ka iepriekšējās bažas, ka līdz ar sankcijām pret Irānu naftas varētu pietrūkt, nomainīja atziņa par iespējamo pārprodukciju pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nedaudz atmaiga un vairs nesolīja vērsties pret atsevišķām valstīm, kuras pirks Persijas līča austrumkrasta valsts fosilo kurināmo. Lai arī tirgus uz šīm ziņām jau sen ir noreaģējis, naftas cena turpina dilt, un šobrīd jau kļūst grūti izvērtēt, kad kritums varētu apstāties.
Aizvien vairāk sāk šķist, ka naftas un vēl veselas virknes izejvielu, piemēram, industriālo metālu cenas samazināšanās ir saistīta ar lielo finanšu dūžu atskārsmi, ka pasaules ekonomikas temps kļūs krietni vien lēnāks nekā līdz šim, tāpēc arī nepieciešamība pēc izejvielām rūk.
Latvijas gadījumā, tas, visticamāk, nozīmē, ka līdzšinējais patēriņa cenu pieaugums, kas pēdējā laikā pret atbilstošu periodu iepriekšējā gadā vidēji auga nedaudz vairāk par 3%, atkal kļūs mazāks. Tieši degvielas cenas kāpums pēdējos mēnešos bija viens no inflācijas dzinējspēkiem, savukārt tagad tas darbosies tieši pretēji. Kamēr vēl nav apstiprinājies iepriekš teiktais par to, ka pasaules ekonomiskā izaugsme varētu samazināties, varam priecāties, jo pēc būtības mūsu valsts labklājībai vajadzētu augt. Iedzīvotāju gadījumā tas notiks uz zemākas inflācijas rēķina, savukārt uzņēmumi varēs priecāties par to, ka kopējās izmaksas aug lēnāk. Tad nebūs nepieciešamības uz dārgāku izejvielu rēķina kāpināt produkcijas cenas, kas savukārt atkal būs iemesls tam, lai inflācija strauji neaugtu uz ārēju faktoru rēķina. Tomēr būtisks ir jautājums, kur pašreizējais naftas cenas kritums apstāsies un vai prieki par zemāku patēriņa cenu pieaugumu būs ilgstoši. Ja cenas turpinās strauji kristies, tad gaidītās labklājības vietā mums jārēķinās ar krīzes situācijas iestāšanos pasaules tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē arī Latvijas labklājības līmeņa pazemināšanos, jo līdz ar nepatikšanām ārpusē arī Latvijā naudas aprites ātrums kļūs lēnāks.