Ja vērtē iespaidīgās inflācijas ietekmi uz mūsu sabiedrību, tā ir radījusi tādas statistikas datos grūti fiksējamas un aptaujās tikai aptuveni atklājamas pārmaiņas kā racionālāku attieksmi pret tēriņiem un augstākas prasības pret preču un pakalpojumu kvalitāti. Naudas neapdomīga tērēšana, nepārliecinoties par pirkumu kvalitāti, vairs nav modē, un var ironiski atzīt, ka Latvijas sabiedrība ir tuvinājusies Ziemeļvalstīm, kurās, lai gan sabiedrības turības līmenis ir augsts, tomēr arī dominē racionāla attieksme pret naudas tērēšanu un stingras prasības pret kvalitāti.
Pragmatiska attieksme pret tēriņiem raksturīga ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem, tomēr biznesa vides reputācija inflācijas apstākļos nav viennozīmīga. Eksperti ir norādījuši, ka vērojams arī tāds cenu kāpums, ko virza vien uzņēmēju vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas. (To, ka gan Latvijā, gan citur pasaulē pastāv alkatības izraisīta inflācija jeb saīsinot – "alkflācija", šopavasar ir akcentējis, piemēram, bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.)
Augstā inflācija ir atšķirīgi ietekmējusi dažādas jomas. Cilvēki ir gatavi tērēt naudu ar pulcēšanos un pārvietošanos saistītajām nozarēm, piemēram, kultūras, sporta un izklaides pasākumu apmeklēšanai, ceļošanai, kā arī dažādiem pakalpojumiem, kuru pieejamība pandēmijas gados tika ierobežota, tādējādi sekmējot šo nozaru atkopšanos.
Savukārt visai sarežģīta situācija ir izveidojusies tajā ekonomikas segmentā, kas saistīts ar kreditēšanu un nekustamo īpašumu iegādi. Aizdevumu sadārdzināšanās, kā arī augošās jaunbūvju izmaksas īpašuma iegādi padara aizvien grūtāk pieejamu. Jau pagājušā gada nogalē Swedbank norādīja, ka Mājokļu pieejamības indekss Rīgā ir sarucis. Ir skaidrs, ka masveidīgu iedzīvotāju pārcelšanos no XX gadsimtā būvētajām daudzdzīvokļu mājām uz jaunbūvēm tuvākajā laikā neredzēsim.
Savukārt attiecībā uz inflācijas atbalsīm politiskajā vidē rodas iespaids, ka aizvien vairāk kļūst tādu politiķu, kuri sociālajos tīklos ar milzīgu aizrautību iesaistās liberāļu un konservatīvo strīdos par cilvēktiesību izpratni, kā arī metas iekšā latviešu nacionālradikāļu un krievu šovinistu virtuālajos konfliktos, nereti šos strīdus un konfliktus pat uzkurinot, bet inflāciju un citus ekonomiskos procesus izliekas vispār nemanām.