Ja raugāmies uz to, kādi ir nosacījumi gan pašu mājās, gan valstīs, kuras varam uzskatīt par galvenajiem eksporta tirgiem, nebūtu nekāds brīnums, ja tautsaimniecības progress kļūtu daudz straujāks. Līdz šim bieži vien dzirdēts, ka ES fondu naudas ieplūšana varētu sekmēt būvniecības attīstību, kas savukārt dotu papildu dzinuli gan vietējai rūpniecībai, gan tirdzniecības nozarei.
Būvniecībā patiešām vērojamas pozitīvas tendences, un, piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pagājušajā gadā nozare piedzīvojusi izaugsmi 8,4% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja rēķinām, ka vēl pērn ceturtajā ceturksnī celtniecības apjomi gada izteiksmē bija sarukuši par 11,8%, tad var sacīt, ka progress ir bijis visai straujš. Turklāt šīs pozitīvās pārmaiņas nav saistītas ar masveida fondu naudas ieplūdi nozarē, jo faktiski projektu apstiprināšana vēl notiek un ES naudas lielais devums ir tikai priekšā. Tas nozīmē, ka šajā un arī nākamajos ceturkšņos būvniecības izaugsmes tempiem ir iespēja pieaugt straujāk. Tātad arī rūpniecības un tirdzniecības apjomiem ir kur augt, līdz ar to kāpinot kopējo valsts tautsaimniecības izaugsmi. Turklāt objekta pabeigšana prasa arī tēriņu nākamo kārtu, kas savukārt nozīmē pieprasījumu pēc mēbelēm, tepiķiem un citām ar ēku iekārtošanu saistītām lietām.
Pozitīvus signālus tālākam ekonomiskajam pieaugumam raida norises arī ārpus Latvijas. Tās attiecas arī uz tranzītu, par kura nākotnes perspektīvām ir visai daudz diskutēts. Tomēr pagaidām situācija ir samērā optimistiska. Proti, ekonomiskās situācijas uzlabošanās pasaulē, kas radījusi labvēlīgākus apstākļus arī Krievijas izejvielu eksportam, veicinājusi Latvijas ostu kravu apgrozījuma strauju palielināšanos, un tajās gada četros mēnešos ir pārkrauts par 10,5% vairāk nekā pērn tajā pašā laikā.
Ja vien pasauli nepiemeklēs kādi jauni finanšu satricinājumi, tad ir cerības, ka tranzīta apjomi varētu augt vēl straujāk.
Pasaules ekonomikas veselība ir indikators arī Latvijas rūpniecības veselībai. Tas ir tendēts par labu tam, lai jau kopumā samērā labā situācija nozarēm, kas orientējas uz Rietumu tirgiem, kļūtu vēl labāka. Pēdējos mēnešos Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide gada izteiksmē aug aptuveni par 10%, ko uz iepriekšējo gadu fona var uzskatīt par ļoti labu rādītāju. Protams, var sacīt, ka arī eksporta iespējas nav no gumijas, jo ierobežojošs faktors ir gan tirgu apjomos, gan mūsu valsts ražotāju jaudās, tomēr ir vērts norādīt, ka Latvijas rūpniecības uzņēmumi ražo preces ar aizvien augstāku pievienoto vērtību, kas nozīmē to, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir iespēja gala produktu realizēt dārgāk nekā līdz šim. Tas savukārt liecina, ka eksporta ieņēmumi aug, līdz ar to valstī ieplūst aizvien vairāk naudas, ar ko maksāt lielākas algas un stutēt uz iekšējo patēriņu saistītos procesus. Lielāki tēriņi var kļūt par veicinošu apstākli, lai Latvijas tautsaimniecība kļūtu straujāka nekā līdz šim.