Kā jau pēdējā laikā ierasts, diskusija izpausmes guva sociālajos tīklos, apstiprinot, ka dominē četri preču izvēles kritēriji. Pirmais no tiem – pēc iespējas zemāka cena. Otrais – atbilstība katra pircēja individuālajai gaumei. Teiksim, cilvēks, kurš iecienījis zaļo tēju, nevis kafiju, nepirks sev kafiju pat par ļoti zemu akcijas cenu. Trešais kritērijs, kas pēdējā laikā kļūst aizvien pamanāmāks, ir cenas un kvalitātes atbilstība. To intervijā Dienai akcentēja arī Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica, sakot: "Cilvēki Baltijā nav gatavi izdot par kādu preci vairāk naudas nekā, viņuprāt, konkrētā prece ir vērta." Tāpēc negaidiet, ražotāji un tirgotāji, ka zemas kvalitātes preces kāds pirks par augstu cenu!
Savukārt ceturtais kritērijs, kas bija diskusijas pamatā, saistās ar to, ka tiek izvēlēti Latvijas ražojumi. Te gan jāteic, ka cilvēkiem, kuri vēlas pirkt tikai pašmāju produkciju, nepieciešama izcila prasme orientēties multikulturālajā uzņēmējdarbības vidē. Savulaik ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norādīja, ka Latvijas ekonomika ir maza un atvērta. Turklāt patlaban visā Eiropā un arī daudzviet citur pasaulē valdošās tendences nosaka to, ka vispār ļoti maz ir tādu ražojumu, kas, sākot no idejas līdz pat nonākšanai pie pircējiem, būtu saistīti tikai ar vienu valsti.
Nesen man Lietuvas galvaspilsētā Viļņā kā šai pilsētai raksturīgu suvenīru ieteica šokolādi, kuras noformējumā izmantots māksliniecisks Viļņas skats, papildināts ar Latvijā populārās saldumu ražotnes Laima logo. Laimas saldumi mūsu valstī daudziem asociējas ar tipisku Latvijas produktu, kas gan ir diskutabli, jo zīmols Laima saistīts ar Orkla Confectionery&Snacks Latvija, savukārt uzņēmums Orkla, kā norādīts pašas Orklas informācijā, "bāzēts Oslo Norvēģijā".
Vēl viens piemērs ražojumu multikulturālajam raksturam attiecas uz Somijas dizaina zīmolu, kuram ir somu identitātes simbola slava, proti, uz Marimekko. XX gadsimta vidū Marimekko sekmēja to, ka Somijas ražojumi ieguva starptautiska mēroga slavu. Šogad Somijas galvaspilsētā Helsinkos, raugoties uz Marimekko dizaina precēm, pamanāms – dažviet kā ražotājvalsts norādīta kaimiņvalsts Igaunija, vēl citai Marimekko dizaina lietai – Eiropas otrā malā esošā Portugāle. Līdzīgu piemēru ir ļoti daudz.
Ņemot vērā globalizāciju, būtu vajadzīga ne tikai sociālo tīklu līmeņa, bet arī valstiska mēroga diskusija par to, ko mēs patlaban, 2018. gadā, vispār uzskatām par Latvijas preci.
Izvēlies savējos. Bet kurus?
Nesen sabiedrībā uzvirmoja diskusija par preču izvēles kritērijiem un par to, ir vai nav būtiski tas, ka ražojums tapis Latvijā.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
reptilis
ņirga
ņirga