Šādi secinājumi tika pausti nesen notikušajā Vēlētāju gaidu pētījuma prezentācijā un ar to saistītajā diskusijā, ko organizēja Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā un kurā piedalījās EP deputāti un eksperti.
Tika arī uzsvērts, ka dezinformācija bieži izpaužas kā manipulatīvs, ārkārtīgi emocionāls vēstījums, kurā faktu ir maz, toties ir centieni, piemēram, iežēlināt vai sadusmot. Šādi hiperemocionāli vēstījumi nereti ir saistīti ar Covid-19 pandēmiju, piemēram, pūloties diskreditēt lēmumu vakcinēties pret Covid-19 un nomelnojot gan pašas vakcīnas, gan tos cilvēkus, kuri neslēpj, ka ir jau vakcinējušies. Tomēr, lai gan pandēmija ir pastiprinājusi dezinformācijas intensitāti digitālajā vidē, Covid-19 nav vienīgā tēma, ko apvij visdažādākie nepatiesie apgalvojumi un manipulācijas.
Dezinformācija var būt saistīta arī ar centieniem gūt politisku ietekmi vai pārspēt biznesa konkurentus. Īpašs virziens ir arī finanšu blēdības, ar iežēlināšanu, panikas radīšanu vai melīgiem solījumiem cenšoties izvilināt upura naudu vai privātos datus. Ir arī svarīgi atcerēties, ka nereti tie, kuri apzināti izplata dezinformāciju savtīgās interesēs, izveido vizuālo identitāti, kas līdzīga oficiāliem informācijas avotiem, un tā ievilina lamatās labticīgus, bet neuzmanīgus interneta lietotājus. Diskusijā tika arī akcentēts, ka dezinformācijas mērogi ir globāli.
Vēlētāju gaidu pētījums, ko pēc EP biroja Latvijā pasūtījuma īstenoja kompānija SKDS, rāda, ka 51% respondentu uzskata – Eiropas Savienībai (ES) vajadzētu spert stingrākus soļus, lai ierobežotu ārvalstu ietekmi, tai skaitā dezinformāciju, Latvijā. Pretējs viedoklis, ka ES stingrākus soļus nevajadzētu spert, ir 24% respondentu.
ES līmenī aktuālie virzieni, kā mazināt dezinformācijas negatīvo ietekmi, šobrīd ir trīs. Pirmkārt, stiprināt klasiskos medijus, kuru saturu veido redakcijas. Tas īpaši svarīgi ir medijiem latviešu valodā un citās valodās, kuras nav lielas. Otrkārt, pilnveidot normatīvo regulējumu tā, lai tas atbilstu XXI gadsimta realitātei, nevis būtu bezcerīgi atpalicis. Un, treškārt, veicināt sabiedrības izglītotību, kas ietver arī medijpratību, jo tad, ja cilvēki būs gatavi nekritiski ticēt katram sociālajos tīklos klīstošajam žēlabainajam cilvēkstāstam vai biedējošajai sazvērestības teorijai, nelīdzēs nekādi likumi.