Mūsu augstskolas sagatavo arī programmētājus, viņi jau no pirmajiem kursiem sāk strādāt un faktiski praktiskās zināšanas iegūst darbavietā. Kāda tad nozīme augstskolu izglītībai?
Ja veidojam augstas pievienotās vērtības produktus, ir jāattīsta labas kvalitātes universitāšu programmas. Cita lieta, ka psiholoģiski veidojas siena, ja uztveram, ka universitāte kaut ko māca, bet uzņēmumi no tā kaut ko izmanto un kaut ko neizmanto. Līdzīgi ar skolu, kam uzticam bērnu apmācību un paļaujamies, ka zinās, ko tur iemācīs. Bet, ja tā padomā, valsts organizētas skolas programmas pastāv tikai kādus 150 gadus. Vēl XIX gadsimta sākumā galvenā atbildība par bērnu zināšanām bija katrai ģimenei.
Vajadzīga kompleksa pieeja, kur ģimene un skola, darbavieta viens otru papildina?
Jā. Un kas vēl ir mainījies – mēs septiņdesmitajos gados varējām iegūt labu universitātes izglītību, ar ko pietika mūžam, tagad jāpapildina zināšanas nemitīgi. Līdz ar to atgriežamies pie tā, kas bija sen iepriekš, ka augstāko izglītību vajag pēc iespējas universālāku.
Mēs daudz arī runājam par valsts importa – eksporta bilanci, pārsvarā ar to domājot kādas taustāmas preces, nevis pakalpojumus. Kā šajā kontekstā izskatās IT joma?
Pēdējos trijos četros mēnešos Latvijas IT pakalpojumu eksports sasniedzis Latvijas tranzīta jomas pakalpojumu eksporta līmeni. Kaut publiski daudz vairāk runājam tieši par tranzītu. Ja pavērtējam, kādi resursi Latvijai ir, tad tā pa īstam mums ir tikai cilvēki (un arī to nav diez cik daudz). Līdz ar to, manuprāt, mums stratēģiski jāfokusējas uz to, kā varam padarīt savus cilvēkus kvalificētus, pieprasītus daudzveidīgajā Eiropas tirgū.
Cik konkurētspējīgi esam jau pieminētajā IT jomā? Piemēram, salīdzinot ar Indiju?
Mums jau nevajag konkurēt ar Indiju. Tagad konkurence notiek vairāk reģionālā līmenī. Ja jums šodien projekts Zviedrijā vai Norvēģijā, varbūtība, ka IT pakalpojumu sniedzēji būs, piemēram, Oslo, ir daudz lielāka nekā pirms gadiem desmit.
Kā tad uz tā fona izskatās tas, ka esat šeit – Latvijā – un strādājat tikai ar starptautiskiem, nevis vietējiem klientiem?
Latvijā radām globāli ļoti konkurētspējīgus produktus. Mums klienti ir gan ASV, gan jau piesauktajā Indijā.
Cik liela nozīme tam, ka aiz jums stāv milzīga starptautiska kompānija?
Protams, ka brendam ir liela nozīme, Accenture ir starp 12 un 15 dārgākajiem tehnoloģiskajiem brendiem pasaulē. Tā ir ļoti pazīstama kompānija. Protams, ka uzbūvēt šādu biznesu pašam Rīgā bez šī starptautiskā brenda būtu daudz sarežģītāk. Bet no otras puses – ja paskatāmies uz saviem kaimiņiem, pieņemsim, Ukrainā un Baltkrievijā, – tur attīstījušās vietējās kompānijas, kuras nodarbojas ar ļoti līdzīgu biznesa veidu kā mēs Latvijā. Normālā situācijā jābūt dažādiem biznesa veidiem – gan tādām multinacionālām kompānijām kā mēs, gan start-up uzņēmumiem. Es domāju, ka svarīgi uz visām kompānijām skatīties ar kaut kādu vienu mērauklu, piemēram, cik tās ienes nodokļus.
Ilustrācijai tad raksturojiet Accenture. Cik saprotu, jums ir kāds tūkstotis darbinieku?
Jau vairāk nekā tūkstotis simts. Latvijā sākām strādāt 2002. gadā, stratēģija bija nevis mēģināt tirgot ar saviem pakalpojumiem, bet gan izveidot šeit centru eksporta pakalpojumiem. 15 gados esam izauguši par lielākajiem IT jomā Latvijā. Četrus piecus gadus pēc kārtas esam auguši par 30% gadā. Mūsu finanšu gads sākas 1. septembrī, šogad jau esam izauguši par kādiem 18%. Plānojot nākotni, skatāmies, līdz kādam mērogam lietderīgi augt. Esam sapratuši, ka vispareizāk būtu līdz aptuveni 1600 darbiniekiem, jo mūsu konkurentu uzņēmumi ir aptuveni tik lieli. Te gan jāpiebilst, ka tad, kad runā par IT kompāniju, uzreiz iedomājas, ka tur visi ir programmētāji. Tā gluži nav – mums ir gan programmētāji, gan arī sistēmu testētāji, dizaineri, drošības speciālisti, projektu vadītāji utt.
Protams, Accenture kopumā ar 394 tūkstošiem cilvēku un 35 miljardu apgrozījumu visā pasaulē ir milzu uzņēmums un pret to visu Latvijas struktūra ir kā piliens, tomēr mums jābūt spējīgiem konkurēt arī Accenture iekšējā tirgū.
Kādas tad ir Latvijā strādājošo priekšrocības?
Zināšanas un prasmes.
Visu interviju lasiet otrdienas, 28.februāra laikrakstā Diena!
Trio
vot