Ko nozīmē šādi ļoti augstas amatpersonas izteikumi? Ka vairs nedzīvojam tiesiskā valstī? Ka pietiek ar revolucionāro pārliecību, lai kādu, kas netīkams, atzītu par noziedznieku un kā komunistu laikos nacionalizētu tam piederošo mantu? Tiešām kam tādam piekristu arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Valsts prezidents, kādreizējais augstākā līmeņa tiesnesis Egils Levits? Vai šis nav administratīva spiediena uz tiesu varu piemērs?
Jau daudzkārt ir rakstīts par to, cik lielas naudas summas, ko dažādas personas glabājušas bankās, valsts institūcijas uz kaut kādu aizdomu pamata ir aizturējušas uz izcelsmes izvērtējuma laiku. Ar pierādījumiem, ka tās tiešām ir nelegālas izcelsmes, īsti nevedas, tāpēc likumdevējs pat pieņēmis juristu visai kritiski vērtētu un droši vien apstrīdamu normu, ka naudas īpašniekam pašam ir jāpierāda īpašuma legālā izcelsme. Bet tam, protams, ir nepieciešami gan iepriekš pieminētie liecinieki, gan ekspertīzes, pret ko nu vēršas FID vadītāja.
Pavisam vienkāršoti runājot: valsts tevi nosauc par ēzeli, saka, lai pierādi, ka tāds neesi, taču, tiklīdz to mēģini darīt, liek šķēršļus, atrunājoties, ka tāpat jau viss skaidrs.
Ja tā, tad varbūt nākamais ieteikums būs, ka tiesas vispār šajos gadījumos nav nepieciešamas un pietiek, ka lietas izvērtē kādas no padomju terora laikiem aizgūtas ''troikas''? Ja varētu, šādi noskaņota kundze, kas savā apmātībā visu konfiscēt nespēj apstāties, ikkatru, kas netīkams, liktu pie sienas un nošautu?
Ir taču skaidrs, ka tiesas, tikai izvērtējot visus ''par'' un ''pret'', var vērtēt, kuros gadījumos ir bijuši likumu pārkāpumi, kas ļauj konfiscēt īpašumu, kuros gadījumos varbūt lielākais pārkāpums bijis, ka nav nomaksāti nodokļi naudas līdzekļu izcelsmes valstī (bet tas nenozīmē, ka visa nauda uzskatāma par nelegālu), un kad varbūt FID aizdomas bijušas bez pamata. Lemšanas ātrums nedrīkst būt uz kvalitātes rēķina.