Tas, ka jau astoto gadu pēc kārtas laimīgākās valsts godā tikusi no mums netālā Somija, apspriests jau daudz. Taču uzmanības vērta ir arī Baltijas valstu sarindošanās šajā reitingā. Tajā redzams, ka laimīgākie Baltijas iedzīvotāji mājo Lietuvā, kas turklāt ir pakāpusies no 19. uz 16. vietu, turpretī Igaunija ir noslīdējusi no 34. uz 39. vietu, bet Latvija ir nokritusi no 46. uz 51. vietu.
Valsts vieta Ziņojumā par pasaules laimi tiek noteikta, ņemot vērā gan tādus subjektīvus kritērijus kā cilvēku pašnovērtējums un viņu apmierinātība ar dzīvi, gan tādus objektīvus rādītājus kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, sociālais atbalsts un vēl citus (plašāk par to var lasīt aģentūras LETA 20. martā publicētajā ziņā).
Ziņojums par pasaules laimi ir viens no daudzajiem apliecinājumiem tam, ka pēdējā laikā no trim Baltijas valstīm Lietuvā dzīve izskatās vislabāk. Lietuvā cilvēki jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un profesionālajām iespējām, nekā tas ir Latvijā un Igaunijā. Arī biznesa līderu prognozes par valsts tautsaimniecības izaugsmi apliecina lielāku optimismu tieši Lietuvā.
Protams, ikvienas valsts ekonomiskie apstākļi var mainīties, gan uzlabojoties, gan pasliktinoties, tomēr ir divi aspekti, uz kuriem norāda mūsu dienvidu kaimiņvalsts pieredze. Vispirms jau tā dēvētais uzņēmēja gēns. Lietuvas iedzīvotājiem virzība uz sava biznesa veidošanu un attīstīšanu ir daudz spēcīgāk izteikta nekā cilvēkiem Latvijā.
Lietuviešiem palīdz tas, ka valsts iekšējais tirgus ir lielāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, taču vienlaikus ir arī spēcīgākas ambīcijas iziet ārpus savas valsts robežām. Spilgts piemērs tam ir tirdzniecības zīmols Maxima – tas var patikt, var nepatikt, bet ar mērķtiecīgo jaudu savu nišu ir izcīnījis. Lietuviešu biznesa vēriens ir redzams arī citās jomās – no grāmatniecības līdz pārtikas ražošanai.
Vēl viens aspekts – Lietuvas sabiedrība ir saliedētāka savā pārliecībā, ka jāraugās Briseles, nevis Maskavas virzienā. Tas, ka vairāk nekā 80% valsts iedzīvotāju ir lietuvieši, bet plašāk pārstāvētā mazākumtautība ir poļi, nosaka to, ka retāk parādās prokremliski populisti, kuri pie varas raujas, izmantojot retoriku par neizdevušos valsti. Protams, arī Lietuvā ir gan ekonomiskās kļūdas, gan politiskais populisms, tomēr sava laimes formula ir atrasta.