Kas gan īsti ir vecums?

Atcerēsimies, ka vēl pirms gadiem trīsdesmit sieviete, kura 25 gadu vecumā nebija precējusies, tika uzskatīta teju vai par vecmeitu. Ja kāda dzemdēja bērnu pēc 40 gadu vecuma, tas skaitījās kaut kas ārkārtējs. Sievietes pamatā pensionējās 55, vīrieši – 60 gadu vecumā, tātad ap to laiku cilvēkus uztvēra kā vecus. Tagad šādas robežšķirtnes – īpaši mūsu sabiedrībā, kas šajā laikā ir rietumnieciskojusies, – vairs nepastāv vai ir mainītas. Tagadējie 70 gadu vecie tiek pielīdzināti kādreizējiem sešdesmitgadniekiem vai pat jaunākiem, salīdzinot gan veselības stāvokli, gan dzīves un vecuma uztveri.

No šī viedokļa arī jautājums par strādāšanu līdz pensijai un ilgāk ir aplūkojams atšķirīgi nekā agrāk. Vēl padomju laikā cilvēki teica: nostrādāšu līdz pensijai, tad atpūtīšos – un tas pamatā bija saistīts ar smagiem darba apstākļiem –, taču tagad pensionēšanās vairs netiek uztverta kā robeža starp darba mūžu un cilvēku izstumšanu no aktīvās sabiedrības daļas.

Cilvēki var justies noderīgi sabiedrībai arī sirmā vecumā, tas, protams, tā ir, ja viņiem ir zināšanas, pieredze, prasmes, kas nav zaudējušas aktualitāti.

Jā, dzīvojam straujas tehnoloģiju nomaiņas laikmetā, taču skaidrs, ka šīs pārmaiņas, pirmkārt, nav gluži visaptverošas – ir jomas, kurās tieši cilvēku rakstura pārzināšana, saskarsmes prasmes, dzīves pieredze, viedums, augsta atbildīguma pakāpe ir vairāk no svara nekā tehniskie palīglīdzekļi, ja tā var teikt par datoriem u. tml. aprīkojumu. Otrkārt, nevar viennozīmīgi teikt, ka visi seniori nav spējīgi izsekot pārmaiņām – tie, kuru ikdienas darbs bijis saistīts ar modernajām tehnoloģijām, spēj pieņemt arī to atjauninājumus.

Līdz ar to arī jautājums par pirmspensijas vecumā esošo nodarbinātību vai darba iespēju atrašanu jau pensijā esot vairāk atkarīgs no tādiem faktoriem kā mūžizglītība un spēja pielāgoties darba tirgus vajadzībām, kā arī darba devēju attieksmes, proti, vai viņu prioritāte ir sasniegt noteiktus darba rezultātus vai strādāt jaunu cilvēku kolektīvā. Kādi šajā ziņā uzlabojumi, droši vien varētu noteikt pētījumu ceļā, taču izskatās, ka profesionāļus pēc vecuma tik ļoti kā kādreiz vairs nešķiro.