Visķīnas Tautas pārstāvju sapulce jeb valsts parlaments oficiāli ir Ķīnas augstākais likumdevējs, kas reizi gadā sanāk kopā uz nedēļu ilgām sesijām (šī ir 13. sasaukuma sapulces ceturtā sesija). Šo sesiju laikā izskanošie valsts augstāko amatpersonu paziņojumi, kā arī sapulces apstiprinātie lēmumi un ziņojumi savukārt ļauj gūt ja ne pilnīgu, tad vairāk vai mazāk reālu priekšstatu par procesiem Āzijas lielvalstī. Pats galvenais iekšpolitiskais notikums valstī, protams, ir reizi piecos gados notiekošais ĶKP Nacionālais kongress (nākamais kongress gaidāms 2022. gadā), lai gan formāli tas tiek uzskatīts par mazāk nozīmīgu nekā Tautas pārstāvju sapulču sesijas.
Tautas pārstāvju sapulces sesija tikmēr apliecināja, ka nedz koronavīrusa pandēmija, nedz ģeopolitiskais konflikts ar ASV nav spējuši mainīt vai pat jūtami ietekmēt Ķīnas vadības jeb, runājot pie mums piemirstā terminoloģijā, partijas un valdības nākotnes plānus. Neilgi pirms sesijas sākuma Ķīnas līderis Sji Dziņpiņs paziņoja par galīgās nabadzības pilnīgu izskaušanu valstī, sesijas gaitā tika atzīts, ka 14. piecgades (2021–2025) plāni no grafika tikpat kā nav novirzījušies un izvirzītie mērķi tiks sasniegti. Te gan jāpiebilst, ka piecgades plānos ir paredzēta Ķīnas globālās līderības sasniegšana zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomās, par ko optimisms varētu būt pārmērīgs.
Nav mainījušies arī stratēģiskie plāni, kas paredz iekšējā patēriņa tālāku stimulēšanu jeb būtībā iekšējā tirgus padarīšanu par tautsaimniecības prioritāti, vidējās labklājības sabiedrības uzcelšanu līdz 2035. gadam, kā arī Ķīnas globālo sociālistisko līderību 2049. gadā, kad apritēs simts gadu kopš mūsdienu Ķīnas dibināšanas. Sociālistisko līderību tādēļ, ka ĶKP atbilstīgi tēvu dibinātāju sākotnējam lēmumam ceļ nevis komunismu, bet gan sociālismu, turklāt specifiski nacionālu un paredzētu tikai savējiem.
Sesijas laikā pašsaprotami netrūka arī citu nozīmīgu paziņojumu un lēmumu, tajā skaitā par Ķīnas stratēģisko, nesatricināmo un aizvien pieaugošo draudzību ar Krieviju, par valsts oficiālā militārā budžeta kārtējo palielināšanu, kā arī par būtiskām izmaiņām Honkongas vēlēšanu sistēmā, kuru rezultātā režīma oponentiem tiks liegta iespēja kļūt par Honkongas parlamentāriešiem un amatpersonām.
Neatbildēts gan paliek jautājums par vismaz daļas paziņojumu atbilstību reālajai situācijai, it īpaši uz ĶKP gaidāmo simtgades svinību fona, kad no amatpersonām tiek gaidīts tikai un vienīgi optimisms un aizvien gaišākas nākotnes vīzijas, bet problēmas attiecīgi tiek paslaucītas dziļi zem paklāja. Tomēr tās ir nianses, jo galvenais vēstījums skan, ka Ķīnas pretenzijas uz globālo līderību paliek nesatricināmas.