Savulaik Dienai teicāt: "Gudrs uzņēmējs nedrīkst domāt par lielāku peļņu šodien, jādomā ilgtermiņā." Vai Latvijā biznesā dominē uzņēmēji, kuri domā ilgtermiņā?
Diemžēl daudzviet dominē centieni iegūt rezultātu uzreiz un ātri. Vispirms jau ierēdņiem un politiķiem vairāk vajadzētu domāt par ilgtermiņa ieguvumiem un mudināt sabiedrību domāt par ilgtermiņa rezultātiem. Nesen bija diskusijas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojuma paaugstināšanu līdz septiņiem astoņiem tūkstošiem eiro mēnesī. Jautājums tika risināts nepareizi. VID ģenerāldirektoram vajadzētu maksāt nevis septiņus astoņus tūkstošus eiro, bet 70–80 tūkstošus eiro mēnesī, miljonu eiro gadā vajadzētu maksāt, bet tikai tad, ja VID ģenerāldirektors ievērojami palielina to naudas summu, kas nonāk valsts budžetā no iekasētajiem nodokļiem.
Ja radikāli samazina ēnu ekonomiku, izskaužot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) shēmas, aplokšņu algas un vēl citas izpausmes, un panāk, ka pelēkajā sektorā strādājošie uzņēmumi pāriet legālajā ekonomikā?
Jā, un vēl – nodokļu sistēma Latvijā globāli jāreformē. Manuprāt, tikai 50% no visiem uzņēmējiem, kuriem nodokļi jāmaksā, tiešām visu kārtīgi maksā. Kad ierēdņi un kopumā visi valsts sektorā strādājošie sāks saprast, ka arī viņiem algas nevis vienkārši jāsaņem, bet jānopelna, tad lai saņem lielas algas, taču ar nosacījumu, ka tiešām šādas algas nopelnījuši. Mēs visi zinām, kā tas notiek, – ierēdnis ar ierēdni, teiksim, draudzējas un kopīgi plāno, kā tautu, vienkārši sakot, piežmiegt. Nekas nemainīsies, līdz netiks mainīta sistēma un no ikviena ierēdņa netiks prasīts, lai viņš savai ministrijai naudu atnes, un netiks noteikts, ka saņems viņš atalgojumu atbilstoši atnestās naudas daudzumam, nevis vienkārši tāpat. Turklāt neder, ka vienādi saņem tie, kuri strādā daudz, un tie, kuri strādā maz.
Nesen kāds uzņēmējs pauda viedokli, ka daļa publiskajā sektorā strādājošo darbavietā pavada laiku,tērzējot, pētot izklaidējošas bildes sociālajos tīklos un gatavojot no realitātes atrautus nosacījumus, kā dzīvot sabiedrībai. Tas, protams, ir pārspīlēti teikts, bet ietver jūsu minēto norādi, ka valsts sektorā strādājošajiem jāapzinās – viņu darba devēji ir nodokļu maksātāji.
Jā, valsts sektorā strādājošajiem, to vidū arī VID strādājošajiem, jāiemācās strādāt tā, lai ar savu darbu veicinātu naudas ienākšanu valsts budžetā, nevis tikai tērētu budžeta naudu. Lai jaunā VID vadība pārliecina citas amatpersonas, ka Latvijā jāsamazina visas nodokļu likmes, un lai panāk, ka nodokļus godīgi maksā nevis 50%, bet 100% nodokļu maksātāju. Lai VID ģenerāldirektors panāk, ka valsts budžetā ienāk ievērojami lielākas nodokļos iekasētās summas, un tad pieprasa sev algā procentus no šīs summas! Tauta to atbalstīs un teiks: "Bravo, VID ģenerāldirektors lielo algu godam nopelnījis." Jāsaprot, ka arī valdība ir tādēļ, lai strādātu tautas labā, nevis tauta ir tādēļ, lai valdība labāk dzīvotu.
Kā piemēru Latvijai valsts sektora un uzņēmēju sadarbībā bieži min Igauniju. Arī LIDO atvēris restorānus Igaunijā. Kā veicas?
Veicas ļoti labi, tur ir trīs lieli objekti, dienā apkalpojam ap 4000–4500 cilvēku. Ar LIDO ieiešanu Igaunijas tirgū viss izdevies ļoti labi, un noteikti domāsim par attīstību.
Esat sacījis, ka īstenojat projektu valstī, kurā ir specifiska biznesa vide, – Baltkrievijā. Kādi rezultāti?
Mēs Baltkrievijas sadarbības partneriem izveidojām tehnoloģijas un interjeru, nopelnījām naudu, bet vairs neesam Baltkrievijā. Aizgājām prom, jo negribējām, ka tur ir nosaukums LIDO. Baltkrievijā, tāpat kā Krievijā, politika cieši savijusies ar biznesu, un tas rada savdabīgus spēles noteikumus, bet mani darbs pēc šādiem noteikumiem neinteresē.
Kā veicas klasiskajā Rietumu tirgū, proti, Vācijā?
Vācijā esam atvēruši ražošanu un divus objektus. Vācijai ir sava īpatnība – valda liela kārtība arī tādā ziņā, ka cilvēki nelabprāt maina paradumus. Pusdienlaikā mūsu restorāni ir tik pārpildīti, ka nav pat kur papīra lapai nokrist, bet citās stundās tā nav, jo Vācijas iedzīvotājiem izveidojušies spēcīgi ieradumi, kā viņi pavada katru dienas stundu. Jāpaiet ilgam laikam, lai viņi ierasto dienaskārtību mainītu un ietvertu tajā mūsu restorāna apmeklējumu, teiksim, septiņos vakarā. Vācijā esam izveidojuši sadarbību ar mārketinga kompāniju, kuras veiktās izpētes rezultātā secināts – vācieši atzinuši, ka interjers un ēdiens mūsu restorānos ir visaugstākajā kvalitātē, bet mēs nemākam par sevi stāstīt, maz naudas ieguldām restorānu popularizēšanā un neesam izvēlējušies pareizu āra reklāmu izvietošanas stratēģiju. Lai nostiprinātos Vācijas tirgū, jāpiestrādā pie mārketinga un reklāmas. Mārketinga kompānijas pārstāvji nereti sastopas ar jautājumu: "Kur tāda Latvija vispār atrodas?" Vācijas iedzīvotāji parasti zina Baltijas valstis, bet konkrēti par Latviju ir jāstāsta. Tomēr jāteic, visumā ar ieiešanu Vācijas tirgū esam apmierināti, tikai skaidrs, ka nevar strauji palielināt restorānu skaitu. Vispirms jāizprot, kas tieši vajadzīgs Vācijas cilvēkiem. Mēs piedāvājam ēdienus bez ķīmijas, bet Vācijā jākonkurē ar uzņēmumiem, kuru ēdienos tas, ka tie labi garšo, panākts ar ķīmiju, un ar maziem ēdināšanas uzņēmumiem, kuri, iespējams, īsteno nodokļu shēmas.
Vācijā problēmas rada konkurenti, kuri darbojas pelēkajā sektorā?
Pierādījumu man nav, bet ir ēdināšanas uzņēmumi, kuru cenu politika liek domāt – ēdienos ir ķīmija vai nodokļi nav samaksāti, jo citādi tik zemas cenas nav iespējamas. Mēs, LIDO, gan maksājam visus nodokļus, kas jāmaksā.
Visu interviju ar Gunāru Ķirsonu lasiet pirmdienas, 26. septembra laikrakstā Diena!