Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Kruks: Integrācija latviešu skatījumā - krievi staigās ar sarkanbaltsarkaniem karogiem

Komunikācijas eksperts, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks intervijā Romānam Meļņikam.

Fragments no intervijas: 

Ir zīmīgi datumi, kas regulāri satricina Latvijas politisko dzīvi. Viens no tiem - 9. maijs - jau pavisam tuvu. Tā atzīmēšana ar katru gadu izvēršas par aizvien lielāku notikumu. Šķiet, to nevar saukt par integrācijas politikas veiksmes stāstu?

Palasiet dažādos laikos veidotās integrācijas programmas. Pēc pirmās, kas bija sarakstīta 2001. gadā, bija mēģinājumi uzrakstīt turpinājumu, taču toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova divus projektus noraidīja. Lasot no sociologa, politologa viedokļa, tās bija sakarīgas programmas, tur viss bija loģiski - pirmā rindkopa nebija pretrunā ar otro, mērķi nebija pretrunā ar instrumentiem un sagaidāmajiem rezultātiem. Salīdzinājumam, 2012. gadā Sarmītes Ēlertes vadībā tapusī programma ir tāda, kur ar uzdevumiem nesakrīt ne mērķi, ne paredzamais finansējums un cita starpā arī vārds "tauta" lietots vismaz četrās dažādās nozīmēs.

Ja runājam par integrāciju no sabiedrības pozīcijām, šķiet, problēma ir uzpūsta - kaimiņš kaimiņam etniskās piederības dēļ vis pa degunu nesit.

To rāda arī daudzi neatkarīgi veikti socioloģiskie un arī psihologu pētījumi. Teiksim, Tartu Universitātē psihologi mērījuši etnisko distanci Baltijas valstīs un atklājuši, ka Baltijas valstīs lielāka tā ir starp lietuviešiem un Lietuvas poļiem, bet vismazākā distance ir starp latviešiem un Latvijas krieviem (lielāka pat ir starp latviešiem un latgaliešiem). Mēs tagad veicam aptaujas par mediju lietošanu, arī tās parāda, ka starp latviešiem un krieviem nav lielas atšķirības - neuzticēšanās valdībai un parlamentam ir vienāda, mediju kvalitāti vērtē tāpat, politiskā un sociālā pasivitāte ir līdzīga. Taču viedokļu atšķirība redzama Brigitas Zepas vadībā 2008. gadā veiktā pētījumā, un tā attiecas uz simboliem. Brīvi atstāstot, ja pajautā, kas ir valsts, tad krievi saka: maksāt nodokļus, labi strādāt, bet latvieši akcentu liek uz himnu, ģerboni.

Atribūti svarīgāki par attiecībām?

Jā, latviešu skatījumā integrācija būs tad, ja krievi katru dienu staigās ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Ja vienkārši strādā, dara labas lietas ekonomikā, politikā, citās jomās, tas neskaitās. Tāpēc jau arī nestrādā integrācijas programmas - integrācija nav iecerēta kā iekļaušana kopīgā kaut kā darīšanā.

Visu interviju ar profesoru Sergeju Kruku lasiet ceturtdienas, 7.maija, avīzē Diena!

Top komentāri

bite
b
Maksāt nodokļus un labi strādāt var arī savā krievijā. Tāpēc nav jāplijas virsū ar savu impērisko (georgija lentītes) identitāti.
markss
m
Valsts valodas prasības ir jāievēro. Jo svešie nedrīkst uzspiest savas iegribas. Vienkārši valsts vēl joprojām ir ļoti vāja sevi aizstāvēt, tādēļ tā mīļi aicina darba vietās runāt valsts valodā. Protams, tas izklausās pārāk naivi un memļīgi
KK
K
Krievi nez kāpēc domā, ka latvieši pat guļot domā tikai par viņiem. Lielākā daļa latviešu tikai grib, lai viņus liek mierā ar savām uzpūstajām pretenzijām. Pārējais ir pašu krievu ziņā. Ja grib šeit dzīvot, lai domā, kā integrēsies atjaunotajā nacionālā valstī Latvija. Ja ne, pasaule ir plaša.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē