Katram saprotams, ka šajā ziņā ejami paralēli divi ceļi. Pirmais – labot ielas savlaicīgi, kapitāli, kvalitatīvi. Otrais – būtiski samazināt brauktuvju noslogojumu, līdz ar to arī nolietojumu. Ja pirmais risinājums ejams soli pa solim, jo saistīts ar milzu izmaksām, tad otro iespējams īstenot ātrāk un lētāk, taču tam tad vajadzīga stipra politiska griba un spēja publiski labi pamatot savu rīcību, jo stāsts ir par cilvēku pārvietošanās ieradumu plānveidīgu maiņu.
Ko šī ieradumu maiņa ietver? Vispirms – velojoslu tīklojuma marķēšanu pilsētas centra ielās, brauktuvju sašaurināšanu (labs piemērs – Antonijas un Dzirnavu ielas krustojums), jaunus pārvietošanās ar auto un stāvēšanas ierobežojumus, sabiedriskā transporta maršrutu sakārtošanu ar mērķi motivēt pilsētas centrā pārvietoties ar velosipēdiem un sabiedrisko transportu, nevis privātajām automašīnām.
Nākamais – striktāku "spēles noteikumu" definēšana komerctransportam, kas veic piegādes centrā. Šajā ziņā labu piemēru rāda maiznīcu tīkla Cadets de Gascogne īpašnieks, piegādēm lietojot gan divriteni, gan īpaši kompaktu trīsriteņu "bulkvāģi" , arī velokurjeri lielu daļu sūtījumu aizvien biežāk nodrošina ar kravas velosipēdiem –
kāpēc gan lai viņu piemēram nesekotu citi, ar saviem pustukšajiem lielizmēra furgoniem neaizņemot, neizbraukājot ietves, velojoslas un brauktuvju malas?
Un vēl – ārkārtīgi svarīgi būtu, cik vien ātri iespējams izbūvēt centru apbraucamos ceļus, pa tiem novirzot tranzīta auto plūsmas. Piemēram, Austrumu maģistrāles pabeigšana iekavējusies nepiedodami ilgi.
Skaidrs, ka, lai mainītos pārvietošanās ieradumi, vispirms radikāli jāmainās infrastruktūrai. To parāda Skandināvijas valstu pieredze – tur arī vēl pirms gadiem 50 bija izteikts auto kults, ko, tikai pārplānojot ielas, atvēlot vietu velosatiksmei, izdevās mainīt. Labs piemērs arī pie mums vērojams pie modernizētā biroju kompleksa Kalnciema ielas satiksmes pārvada tuvumā – teju puse no auto novietošanai pieejamā laukuma atvēlēta velosipēdiem, savukārt auto novietošana ir par maksu. Proti, ir jādiktē citi spēles noteikumi. Ja kādam nepatīk, tā ir viņa problēma, jo īpaši ņemot vērā, ka neapmierināto gana daudz ir arī tagad – gan par bedrēm, gan sastrēgumiem –, ko šādi izdotos mazināt.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
JanisT