Visu interviju lasiet trešdienas, 21. maija, laikrakstā Diena!
Latvijas Televīzijas, Radio un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāji šajās dienās nākuši klajā ar aicinājumu piešķirt vairāk naudas vienotā sabiedriskā medija izveidei un darbībai, tajā skaitā atsaucoties uz nepieciešamību lielāku uzmanību pievērst krievu auditorijai.
Šobrīd nav skaidra pati sabiedriskā medija veidošanas politika. Elektronisko mediju tirgus ir samulsis no tā, ka ik pa laikam NEPLP kopā ar Latvijas Televīzijas vadību, mazāk Radio, nāk klajā ar jauniem paziņojumiem un atbilstošiem papildu naudas pieprasījumiem. Mēs ļoti labi redzam, ka lēmumi par darbības virzieniem un naudas piešķiršanu tiek pieņemti bez jebkādiem ekonomiskiem pamatojumiem, bez jebkādiem ekspertu slēdzieniem. Es tikko biju apaļā galda diskusijā, kurā piedalījās krievu mediju eksperti, pētnieki, analītiķi, kuri viennozīmīgi pateica: krievu mediju veidošana Latvijas Televīzijā pie esošās situācijas ir pilnīgi bezjēdzīga.
Kāpēc?
Iztērēs lielu naudu, bet atdeve pie tās situācijas, kādi ir krievu auditorijas ieradumi, nebūs. Par Baltijas kanālu uzreiz varam aizmirst, jo auditorijas skatīšanās paradumi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā ir ļoti atšķirīgi. Un Latvijā, piedodiet man, bet ar varu piespiest krievus skatīties Latvijas sabiedrisko televīziju ir neiespējami. Jo ilgus gadus ir kultivēta tradīcija to neskatīties.
Latvieši paši atstūmuši krievus?
Krievu auditorija Latvijas Televīzijā līdz šim neko interesantu nav atradusi, un nav bijis arī tai saistoša piedāvājuma. Ja kāds latviešu gudrinieks tagad stāsta, kā mēs taisīsim priekš krieviem televīzijas kanālu, skaidrs, ka tie ir tikai tukši vārdi. Jo krievu mediju eksperti vispār šajās sarunās nav pieaicināti. Kā var uztaisīt krievu kanālu, neiesaistot pašus krievus?!
Būtisks jautājums: kāds ir mērķis – uzrunāt krievu auditoriju šobrīd, kad ir Ukrainas krīze, vai ilgtermiņā nodarboties ar krievu integrāciju? Ja ir pirmais, tad krievu sabiedrība būtu jāuzrunā caur tiem medijiem, kurus viņi jau lieto.
Tātad būtu jāveido sabiedriskais pasūtījums tajos mediju kanālos, ko jau lieto atbilstošā auditorija?
Jā, jūs zināt, kā notiek mediju plānošana, ja grib sasniegt auditoriju. Bet, ja viņi grib pievērsties šai auditorijai ilgtermiņā, tad ir jāiesaista krievu sabiedrība, ar to jāsadarbojas, veidojot ilgtermiņa projektu. Līdzšinējā valsts politika bija integrēt uz latviešu valodas bāzes un nekāda krievu sabiedrības uzrunāšana krievu valodā nenotika. Tad pasakiet, kas ir mainījies?! Izskaidrojiet, ko darīsiet, kādā veidā tas tiks realizēts un cik tas maksās. Nevis tā, kā tagad notiek – atnāk un paziņo: jums jābūt politiskai gribai piešķirt mums naudu un tad mēs domāsim, kā to naudu tērēt. Nevienā komerciālā projektā šāda ačgārna pieeja nav pat iedomājama!
Varbūt ir politisks pasūtījums mainīt prioritāti un plānošanai nav laika?
Es redzu tikai citu iemeslu – ka tā nauda ir jātērē kaut kur citur, kur tās pietrūkst. Jo šādā veidā nekādu politisko pasūtījumu nevar realizēt. Viņi nesasniegs auditoriju. Paskatieties, kas notika, kad slēdza RTR Rossija retranslāciju un kad Lattelecom pārtrauca raidīt TV3 interaktīvajā apraidē, jo nevarēja vienoties par maksu. Kur vajadzēja būt Latvijas Televīzijai jaunākajos auditoriju pētījumos? Droši vien, ka pirmajai? Bet kur tā ir? Jaunākais TNS pētījums uzrāda, ka skatītākais kanāls šobrīd ir PBK, tad nāk TV3, LNT, NTV Mir Latvija un tikai tad ir LTV1, kam uzticēšanās samazinās.
Kur rezultāts tam, ka Latvijas Televīzijai tiek radītas priekšrocības un nemitīgi piešķirti milzu līdzekļi no budžeta? Rezultāta nav.