Salīdzinot mājokļu iegādes cenas 2010. gadā un šā gada pirmajā ceturksnī, ES rekordiste ir Igaunija (cenu kāpums par 223%), Lietuvā cenas kāpušas par 170%, Latvijā – par 140%. Salīdzinot mājokļu īres cenas, rekordiste arī ir Igaunija (kāpums par 201%). Lietuvā īres cenas augušas par 174%. Latvijā īres cenu kāpums gan niecīgāks – ap 50%. Vidēji ES, salīdzinot 2010. gada un šā gada pirmā ceturkšņa datus, mājokļu iegādes cenas palielinājušās par 49%, bet īres cenas – par 24%. Tātad ievērojami mazāk nekā Baltijā. Jānorāda arī, ka mājokļu iegādes cenas šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Latvijā augušas par 3,7%, Lietuvā – par 9,9%, Igaunijā – par 7,8%. Vidēji ES kāpums bijis vien 1,3%.
Par mājokļu īres segmentu var sacīt – lai cenas diktē tirgū esošais pieprasījums un piedāvājums! Gan mūsu valstī, gan citur Eiropā īres cenas mēdz palielināt tūrisms, respektīvi, īpašnieki mājokļus izīrē ceļotājiem uz īsu periodu, bet par augstu maksu. Šāda tendence ir raksturīga lielajām pilsētām, kā arī kūrortiem un citām vasaras atpūtai piemērotām vietām. Īres cenas var paaugstināt arī masveidīga turīgu ārvalstu studentu ierašanās tur, kur darbojas augstskolas. Īres cenas kāpj arī tajās pilsētās un novados, kur notiek strauja ekonomiskā izaugsme. Savukārt mājokļu iegādes segmentu atstājot gandrīz tikai privātā sektora ziņā, var sanākt tā, ka daudziem strādājošiem iedzīvotājiem iespēja nopirkt mājokli gandrīz nepastāv, un tas var likt domāt par aizbraukšanu no dzimtenes.
Gan banku sektora, gan nekustamo īpašumu jomas pārstāvji ir pauduši, ka mājokļu iegādes darījumi Latvijā pārsvarā notiek XX gadsimta otrajā pusē būvēto sērijveida ēku segmentā. Šī ir nemainīga tendence, neraugoties uz to, ka sērijveida ēkas tiek uzskatītas par novecojušām. Mājokļus jaunajos projektos milzīgo cenu dēļ cilvēki ar vidēja līmeņa ienākumiem vienkārši nevar atļauties.
Mūsu valstī gan darbojas vairākas institūcijas Altum programmas, kas vērstas uz atbalstu mājokļa iegādei, tomēr tās var izmantot samērā šaura sabiedrības daļa.
Iespējams, lai slāpētu mājokļu cenu kāpumu, kas pārsniedz ES vidējo līmeni, Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā politiskā līmenī jāizstrādā un jāievieš plašam iedzīvotāju lokam pieejamas mājokļu iegādes atbalsta programmas un arī niansētāk jāuzrauga dzīvokļu tirgus, lai novērstu riskus, ka cenu kāpumu veicina visparastākā alkatība.