Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Galvenais nav kaut ko ātri "sazīmēt" kartē, bet gan radīt darba vietas

Nav ekonomiska pamata

Pirms uzsākt jauno administratīvi teritoriālo reformu, būtu vērts paraudzīties uz to, kādus rezultātus šajā jomā devusi iepriekšējā. Iespējams, daudzi vairs neatceras, ka vēl pirms desmit gadiem Latvijā bija 548 pašvaldības, pēc vērienīgas konsolidācijas to skaitam sarūkot līdz 119.

Desmitgade vēstures ziņā nav ilgs laiks, taču šķietami pietiekams, lai varētu izvērtēt potenciālos ieguvumus un zaudējumus. Iespējams, labs izvērtēšanas kritērijs iepriekšējo konsolidācijas pasākumu veikšanā – šajā gadījumā lielāku pašvaldību veidošanā – varētu būt iedzīvotāju skaita izmaiņas brīdī, kad valsts ekonomiskā situācija pasliktinās. Protams, ir vispār zināms, ka Latvijā ir negatīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums, taču Centrālajā statistikas pārvaldē ir pieejami arī migrācijas dati, piemēram, migrācijas saldo dažādās apdzīvotās vietās, un, ja paraugās uz tiem,

iepriekšējā reforma nav zīmējama pārāk glaimojošās krāsās un rada šaubas arī par nākamās sociālekonomisko atdevi.

Ņemsim par piemēru reģiona centrā esošu un samērā lielu pašvaldību – Kuldīgas novadu. Tieši pirms reformas – 2009. gada sākumā – tajā dzīvoja 26 065 iedzīvotāji, bet tā gada migrācijas saldo novadam bija mīnus 483. Tātad gada laikā novads bija zaudējis 1,85% iedzīvotāju tikai uz aizbraukšanas rēķina vien. Tā gada aizbraukušo skaits bija gandrīz astoņas reizes lielāks, nekā novads zaudēja, iedzīvotājiem mazāk piedzimstot nekā nomirstot. Nākamajā gadā (2010. g.) migrācijas rādītāji ir vēl sliktāki, negatīvajam saldo sasniedzot 494. Tādējādi, iedzīvotājiem vairāk aizbraucot nekā atbraucot, novada iedzīvotāju skaits kritās vēl par 1,94%. Šie skaitļi ir ievērojami sliktāki nekā, piemēram, Balvu novadam, kur objektīvu ģeogrāfisko apstākļu dēļ veicināt jaunu investīciju ienākšanu un ekonomisko labklājību ir krietni vien sarežģītāk.

Migrācijas dati uzskatāmi apliecina, ka teritoriālā reforma nav panaceja reģionālo sociālekonomisko problēmu risinājumam. Arī pašas Kuldīgas pilsētas kā novada centra iedzīvotāju skaits desmit gadu laikā no 2008. gada sākuma līdz 2018. gada sākumam ir sarucis gandrīz par 15%. Tā savukārt ir norāde, ka iedzīvotāju noturēšanai un ekonomiskās attīstības veicināšanai reģionos galvenais nav kaut ko ātri sazīmēt kartē un mēģināt ietaupīt uz dažu administrācijas darbinieku rēķina, bet gan radīt darba vietas. Taču tas nesokas ne jau tāpēc, ka ir "raiba" novadu karte, bet gan tāpēc, ka trūkst atbilstošu valsts nozīmes ceļu, ir mainīga nodokļu sistēma un bažas par tiesiskumu.

Pašreizējo reformu var vērtēt kā teritoriju apvienošanu, kas sevī diemžēl neietver reģionu ekonomikas attīstības plānu, veicinot kārtējo aizbraukšanu brīdi, kad pasauli piemeklēs jauna finanšu krīze. 

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka atjaunot iedzīvotāju skaitu Latvijas laukos varoņteiksmu apdziedāto sen-dienu līmenī ... var tikai vienā veidā - atjaunojot sendienu ražošanas attiecības un paņēmienus. Visi citi spriedelējumi atgādina krievu parunu par seksu un zivtiņu.
Orgasmstrīskāršais
O
"Darba vietu radīšana"... tas vienmēr skan tik seksīgi...!
Cezars Melameds
C
Nav ekonomiska pamata ir universāls eksperta slēdziens, kas der visos gadījumos, lai cilvēkos radītu šaubas vai pat nievas par citu ideju vai veikumu.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē