Tomēr zaļie zemnieki būtu tiešām vieglprātīgi, ja iedomātos, ka viņu tandēmam ar Nacionālo apvienību (NA) nākamās valdības kodols jau ir garantēts. Valdības koalīcijas izveidi pēc 10 mēnešiem var ietekmēt dažādas detaļas, ko šāda izlēmušā vairākuma simpātijas neatspoguļo. Piemēram, vai Vienotība, lai arī būdama valdības partija ar pašreizējai ietekmei neproporcionāli daudziem ministru portfeļiem, iekļūs Saeimā?
Sarunas par valdības koalīcijas izveidi vispār ir ļoti delikāta padarīšana – no vienas puses, partijām ir ļoti pat skaidrs, kādus ministru portfeļus un no tā izrietošu ietekmi valsts uzņēmumos vai padotības iestādēs tās vēlas sev iegūt, no otras puses, tām ir jākoķetē ar sabiedrisko domu, cenšoties šo savu nagu niezēšanu iepakot iespējami pievilcīgi noformulētos stāstos par savu unikālo vīziju, ideoloģiju, atbildību, bez kuras attiecīgā nozare panīks. Reitingu dinamika vismaz līdz šim ir parādījusi, ka kādai partijai vai tās politiķiem kritiskas informācijas vai viedokļu parādīšanās, pat ja tā kampaņveidīgi turpinās mēnešiem ilgi, īsti neiedarbojas uz pašas šīs partijas elektorātu. Šos skandālus var uzskatīt drīzāk par kaunināšanas līdzekli, kas vairāk ietekmē pašu partiju līderu uzvedību, arī izvēloties koalīcijas partnerus.
Tāpēc, ja mēs kaut vai tikai teorētiski pieņemtu, ka, piemēram, ZZS nebūtu grūti sarunāt ar NA, ka satiksmes un tieslietu jomas politiskā pārraudzība paliek nemainīga, tad, Vienotībai tomēr pārvarot piecu procentu barjeru, jau būtu daudz sarežģītāk atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, kāpēc tā necenšas atgūt sev "tiesiskuma" karogu. Pat ja iekšlietu un ekonomikas ministra portfeļi partijas līderiem un sponsoriem ir daudz būtiskāki. Ja Vienotība tomēr neizbeigsies oktobra pirmajā sestdienā, cik pārstāvēts jaunajā Saeimā būs partijas "pariešu" spārns? Šī spārna koķetērija ar ZZS ietekmīgā partnera Lemberga Ventspils opozicionāriem nav noslēpums, tāpēc tas var nospēlēt lomu sarunās par koalīciju.
Varas centru savstarpējās attiecības partiju iekšienē vispār varētu spēlēt lielu lomu gan priekšvēlēšanu kampaņā, gan sarunās par valdības izveidi. Un šīs problēmas nebūt nav tikai Vienotības galvassāpes vien. Būs interesanti, kā Strīķe, bet vēl jo vairāk pragmatiskais Jurašs, tiks galā ar partijas formālo līderi Bordānu, kurš savās iedomās jau sen jāj baltā zirgā pāri politisko dinozauru kauliem.
Arī ZZS būs jāprot pareizi sasvērt Reiznieces-Ozolas, Kučinska un Dūklava ambīcijas. Valmierieša Kučinska startu ar pirmo numuru Vidzemē var uzskatīt kā pragmatisku soli, kas ZZS var nest ļoti saldu uzvaru šajā vēlēšanu apgabalā, bet kādam var rasties citas asociācijas, uzskatot, ka premjera kandidātam pienākošs atribūts tomēr ir pirmais numurus Rīgā, ar kuru startēs finanšu ministre Reizniece-Ozola.
Ne jau vēlētāji noteiks koalīcijas sastāvu
Aizvadītajā nedēļā tika publicēta visai interesanta balsstiesīgo pilsoņu aptauja pēc, viņuprāt, vēlamākajiem pēcvēlēšanu koalīciju variantiem, ko pēc laikraksta Neatkarīgā pasūtījuma veikusi socioloģiskā firma SKDS. Aptauja "glaudīja galvu" ZZS, nosaucot to par citu partiju elektorāta vidū iecienītāko koalīcijas partneri. Tas nav brīnums, jo tendence pieslieties varas partijai ir vēlētāju aptauju nemainīga tendence.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
bidzho
Kaparšmits
zvirbulēns