Jau pirms vairākiem gadiem Valsts policija (VP) ar Latvijas Žurnālistu asociāciju un Latvijas Žurnālistu savienību noslēdza sadarbības memorandu, lai nodrošinātu efektīvu rīcību gadījumos, kad tiek draudēts tieši žurnālistiem. Šīs sadarbības ietvaros VP tika nozīmēta kontaktpersona, pie kuras žurnālisti var vērsties tad, ja saņem draudus. Šā gada decembrī VP pārstāve Simona Grāvīte Dienai apstiprināja, ka policijā atbilstoši sadarbības memorandam aizvien ir kontaktpersona žurnālistiem, kurai žurnālisti var zvanīt un konsultēties. Vienlaikus VP pārstāve uzsvēra, ka tad, ja nepieciešama tūlītēja palīdzība, piemēram, tiek agresīvi draudēts, nekavējoties jāzvana pa tālruni 110, lai likumsargi var uzreiz reaģēt.
Draudi un citas naidīguma izpausmes, protams, var būt saistītas ne tikai ar profesiju, bet arī ar etnisko vai reliģisko piederību un vēl citiem aspektiem. Par to, ka mūsu sabiedrībai jākļūst tolerantākai, nopietni jādomā par visa veida agresivitātes mazināšanu un jāslīpē prasme diplomātiski risināt konfliktus, tika spriests arī pagājušajā nedēļā notikušajā konferencē Ceļā uz iecietīgāku sabiedrību – aktuālie izaicinājumi un risinājumi naida runas un naida noziegumu mazināšanā.
Visai negaidīti ir tas, ka Latvijas Cilvēktiesību centra veiktajā pētījumā par naida runu sociālajos tīklos konstatēts, ka visbiežāk – 44,9% gadījumu – etniska pamata naids ir vērsts pret ebrejiem, ievērojami pārspējot to gadījumu īpatsvaru, kad naids vērsts pret ukraiņiem, latviešiem vai krieviem. Antisemītiski komentāri esot konstatēti saistībā ar īpašumu restitūciju, Covid-19 pandēmiju, dažādām sazvērestības teorijām un pat komentējot bijušā Valsts prezidenta Egila Levita aktivitātes, lasāms aģentūras LETA 14. decembra ziņā.
Nepieciešamība mazināt naidīgumu gan nav specifiska mūsu valsts problēma, par to tiek diskutēts Eiropas Savienības līmenī un arī citur pasaulē, it īpaši pievēršoties sociālo tīklu videi. Tiek arī uzsvērts, ka ir būtiski nošķirt acumirklīgu negatīvo emociju uzliesmojumus no reāliem draudiem un no sistemātiskas, mērķtiecīgas darbības, kas apzināti vērsta uz sabiedrības šķelšanu un politiskās situācijas destabilizēšanu.