Nepieļaut indulgenču dalīšanu

"Mums gandrīz 30 gadu ir pastāvējusi sistemātiska partiju korupcija. Partiju politiķiem bija jāiet ar izstieptu roku pie bagātniekiem, kuri jau neko nedod par velti un prasa kaut ko pretim. Tāda sistēma bija lielākais mūsu demokrātijas deficīts," aizvadītajā nedēļā radio secināja Valsts prezidents Egils Levits. No prezidenta tālākā teksta izriet viennozīmīgs secinājums, ka līdz ar dāsno partiju finansēšanas ieviešanu šai problēmai esot pielikts punkts. 

"Punkta pielikšana" no prezidenta puses idejiski sasaucas ar ģenerālprokurora Jura Stukāna aizvadītajā nedēļā intervijā Dienai  teikto, ko darīt ar Taureņu pirts sarunām, kuras ar daudzu gadu novēlošanos tiek izmeklētas un vairākās epizodēs jau kriminālprocesi par augstākā līmeņa korupciju izbeigti bez rezultāta: "Neesmu pētījis visus tos  notikumus pirms desmit gadiem, jo mums ir šodien jādzīvo, mēs nevaram nekādā veidā to vairs mainīt."

Neticu, ka pie vainas ir mans pārlieku lielais aizdomīgums, kad rodas sajūta – kaut kur kaut vai klusējošas piekrišanas līmenī ir notikusi vienošanās, ka pēdējiem 30 gadiem un to radītajām sistēmiskās korupcijas un tās dzemdēto miljonāru darbības sekām ir jāpavelk svītra! Es gan neesmu redzējusi publiskas debates par šāda sabiedriska izlīguma slēgšanu. Starp ko un par ko? Ja uzvārdi no Levita piesauktās 30 gadu sistēmiskās korupcijas nav attālinājušies ne no partijām, ne lobistu klubiņiem, kuri tās ietekmē. Starp ko un par ko, ja personāži no Taureņu pirts sarunām, kurās tika zagta valsts un dalīti kukuļi, gluži kā Stukāns, uzskata, ka viņiem ir "jādzīvo šodien"? Nedaudz citāds, ciniskāks traktējums tam, kur tad ir pavelkama strīpa – zem šiem notikumiem, kā to cer visumā labu gribošie un optimistiskie, bet nedaudz no realitātes attālinātie Valsts prezidents un ģenerālprokurors, vai arī strīpa jāpavelk zem riska, ka par sistēmiskās korupcijas bezbēdīgajiem gadiem būs jāatbild!

Lai būtu tā, kā apgalvo ģenerālprokurors, ka daudzas Taureņu pirts epizodes nav novedamas līdz apsūdzībai, pēc kurām tiesa būtu spējīga taisīt notiesājošu spriedumu. Bet, ja jau mēs runājam par tādām morāli ētiskām kategorijām kā simboliska strīpas pavilkšana zem 30 sistēmiskās korupcijas gadiem (un aptuveni 10 gadiem, kuros uzdarbojās Taureņu pirts "elite"), tad šāda "izlīguma" nosacījumi ir jānodod sabiedrības izvērtēšanai. Publicējiet tos ziņojumus, kas acīmredzami ir Valsts prezidenta rīcībā par partiju sistēmisko korupciju, publicējiet tos atreferējumus no Taureņu pirts sarunām, kuros ģenerālprokurors nesaredz krimināltiesisku perspektīvu, un dodiet sabiedrībai iespēju izstumt 30 korupcijas gadu figurantus no šā brīža politiskās un saimnieciskās dzīves pat tad, ja runa ir par netiešu ietekmi!