Vai šāda rīcība būtu produktīva? Proti, vai, premjera amatam nominējot jebkuru no minētajiem, pārējos pretendentus pārstāvošās partijas no savām ambīcijām atteiksies un līdz ar to sarunas par valdības veidošanu veiksies labāk? Varbūt jā, bet, šķiet, visdrīzāk – nē.
Esmu jau rakstījis, ka šādā situācijā partijas, kuru virzītie pretendenti premjera amatam paliek aiz svītras, aizvainojumā, ka nav tā novērtētas, kā cerēts, var ieņemt nogaidošu pozu ar domu, ka konkurējošai partijai Saeimas vairākuma atbalstu savākt neizdosies un tad Valsts prezidentam nekas cits neatliks kā aicināt valdību mēģināt veidot nākamajam no pieminētās trijotnes. Un tā var atkārtoties tikmēr, kamēr visi trīs mēģinājumi izgāžas. Cita starpā tas ļautu ar godu no situācijas iziet ikvienam no triju partiju līdz šim virzītajiem premjera amata pretendentiem, taču diemžēl nebūtu nekāds veiksmes stāsts Vējonim, no kura tad atkal visi gaidītu "aktīvu rīcību".
Kāda alternatīva šādiem laikietilpīgiem manevriem?
Strikti uzstāt uz to, ka koalīcijas veidošana ir un paliek pašu partiju atbildība, jo tām taču būs jāspēj sadarboties arī ikdienā, kur Valsts prezidents vienmēr nevarēs stāvēt klāt par "attiecību regulatoru".
Ja visas trīs partijas, kuras Valsts prezidents mudinājis uzņemties valdības veidošanu, ietiepīgi turēsies vien pie sava pretendenta uz premjera amatu, tad Vējonim pēc 6. novembra daudz racionālāk būtu paziņot, ka nevienu no pieminētās trijotnes nenominēs,
vienlaikus pieprasot, lai tad partijas uzreiz sēžas pie "baltas lapas" un domā par kompromisa figūru, vienalga – no sava vidus, citām Saeimā pārstāvētām partijām vai pat no augstākās ierēdniecības. Visu triju vienlaicīga noraidīšana, pirmkārt, nevienu no viņiem neizceltu un nepazemotu, kas ir ļoti svarīgi tālākai sadarbībai, otrkārt, pavērtu iespēju daudz ātrāk nonākt līdz pozitīvam rezultātam nekā ar mēģinājumu un neveiksmju metodi.
TrollisJT
Logičeskijs
fdas