Esat analizējuši neatliekamās palīdzības izsaukumus iepriekšējos gados. Kādi ir secinājumi?
Secinājām, ka mums ir jāpārskata sekundāro izsaukumu identifikācijas kritēriji. Pēc šobrīd definētiem kritērijiem sanāk, ka tie ir 30 līdz 35% no visiem izsaukumiem, bet darbinieki aptaujā norāda, ka tie varētu būt pat 60 līdz 80%. Šie izsaukumi neatbilst mums Ministru kabinetā (MK) deleģētajai funkcijai.
Kādi atbilst?
Tādi, kur ir dzīvībai un veselībai kritiskas situācijas, kas var draudēt ar invaliditātes iestāšanos vai cilvēka nāvi. Visas pārējās situācijas lielā mērā ir sekundāra tipa (otršķirīgi) izsaukumi. Cilvēkiem ir veselības problēmas, piemēram, akūta saslimšana vai hroniskas slimības saasinājums, bet to risināšana var noritēt ilgākā termiņā vai ar citiem speciālistiem, un nav vajadzīga neatliekama palīdzība. Trešā grupa ir pavisam nepamatoti izsaukumi, kad izsauc uz situāciju, kurā izrādās, ka medicīniskā palīdzība vispār nav nepieciešama.
Kādas tam ir sekas?
Sekas ir ļoti nozīmīgas. Mēs līdz šim esam mēģinājuši ar saviem resursiem veikt šīs papildu funkcijas, bet vairs nevaram atļauties to darīt. Ja mēs to turpināsim, pirmkārt, mums nebūs darbinieku, jo viņi nav gatavi strādāt šādā režīmā, respektīvi, ar tik augstu intensitāti veikt darbu, kas neatbilst mūsu pamatfunkcijai.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena trešdienas, 18. aprīļa, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
valsts lēmumiem ir juridiskas sekas
Māris
vecis